Atšķirības starp "Mellini" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Graf_Mellin_Wappen.png|right|thumb|250px|]]
 
[[Attēls:Graf_Mellin_Wappen.png|right|thumb|250px|]]
grāfi '''Mellini''' (''Graf Mellin'', kr. ''графы Меллины'') – vācu izcelsmes bruņniecības dzimta vācu zemēs, Zviedrijā, un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] guberņā, kur ieradās XVIII gs. beigās.
+
'''Mellini''' (''Graf Mellin'', kr. ''графы Меллины'') – bruņniecības dzimta vācu zemēs, Zviedrijā, [[Somijas lilhercogiste|Somijas lielhercogistē]] un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] guberņā, kur ieradās XVIII gs. beigās. 1691. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI piešķīra Gustavam Mellinam un tā pēcnācējiem [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. 1696. gadā dzimtas Vidzemes līnija kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfiem]] (šī līnija aprāvās 1967. gadā).
  
 
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes virskonsistorijas direktors un prezidents (1796-1831), Krievijas imperatoram tuvu stāvoša persona, aktīvs cīnītājs par dzimtbūšanas atcelšanu un tautasdziesmu vācējs, Vidzemes kartogrāfs grāfs Ludvigs Augusts Mellins (''Ludwig August Graf Mellin'', 1754-1835).
 
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes virskonsistorijas direktors un prezidents (1796-1831), Krievijas imperatoram tuvu stāvoša persona, aktīvs cīnītājs par dzimtbūšanas atcelšanu un tautasdziesmu vācējs, Vidzemes kartogrāfs grāfs Ludvigs Augusts Mellins (''Ludwig August Graf Mellin'', 1754-1835).

Versija, kas saglabāta 2015. gada 11. novembris, plkst. 19.39

Graf Mellin Wappen.png

Mellini (Graf Mellin, kr. графы Меллины) – bruņniecības dzimta vācu zemēs, Zviedrijā, Somijas lielhercogistē un tās vācbaltiešu atzars Vidzemes guberņā, kur ieradās XVIII gs. beigās. 1691. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI piešķīra Gustavam Mellinam un tā pēcnācējiem brīvkunga titulu. 1696. gadā dzimtas Vidzemes līnija kļuva par Sv. Romas impērijas grāfiem (šī līnija aprāvās 1967. gadā).

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes virskonsistorijas direktors un prezidents (1796-1831), Krievijas imperatoram tuvu stāvoša persona, aktīvs cīnītājs par dzimtbūšanas atcelšanu un tautasdziesmu vācējs, Vidzemes kartogrāfs grāfs Ludvigs Augusts Mellins (Ludwig August Graf Mellin, 1754-1835).

Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Ainažu (Haynasch), Bīriņu (Kolzen), Ozolu (Lappier, 1777-1924), Ārciema (Erkull, 1828-1814) u.c. muižas.