Atšķirības starp "Mellini" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Mellini''' (''Graf Mellin'', kr. ''графы Меллины'') – bruņniecības dzimta vācu zemēs, Zviedrijā, [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]] un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] guberņā, kur ieradās XVIII gs. beigās. 1691. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI piešķīra Gustavam Mellinam un tā pēcnācējiem [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. 1696. gadā dzimtas Vidzemes līnija kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfiem]] (šī līnija aprāvās 1967. gadā). 1818. gadā dzimtas Somijas līnija saņēma Somijas lielhercogistes [[Barons|baronu]] titulu. | '''Mellini''' (''Graf Mellin'', kr. ''графы Меллины'') – bruņniecības dzimta vācu zemēs, Zviedrijā, [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]] un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] guberņā, kur ieradās XVIII gs. beigās. 1691. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI piešķīra Gustavam Mellinam un tā pēcnācējiem [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. 1696. gadā dzimtas Vidzemes līnija kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfiem]] (šī līnija aprāvās 1967. gadā). 1818. gadā dzimtas Somijas līnija saņēma Somijas lielhercogistes [[Barons|baronu]] titulu. | ||
| − | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes virskonsistorijas direktors un prezidents (1796-1831), Krievijas imperatoram tuvu stāvoša persona, aktīvs cīnītājs par dzimtbūšanas atcelšanu un tautasdziesmu vācējs, Vidzemes kartogrāfs grāfs Ludvigs Augusts Mellins (''Ludwig August Graf Mellin'', 1754-1835), Krievijas armijas ģenerālporučiks grāfs Boriss Mellins (kr. ''граф Меллин, Борис Петрович'', 1740-1793), [[dekabrists]] Nikolajs Mellins (''Николай Романович Меллин''). | + | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes virskonsistorijas direktors un prezidents (1796-1831), Krievijas imperatoram tuvu stāvoša persona, aktīvs cīnītājs par dzimtbūšanas atcelšanu un tautasdziesmu vācējs, Vidzemes kartogrāfs grāfs Ludvigs Augusts Mellins (''Ludwig August Graf Mellin'', 1754-1835), Krievijas armijas ģenerālporučiks grāfs Boriss Mellins (kr. ''граф Меллин, Борис Петрович'', 1740-1793), [[dekabrists]] Nikolajs Mellins (''Николай Романович Меллин'', ?-?). |
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Ainažu (''Haynasch''), Bīriņu (''[[Kolzen]]''), Ozolu (''Lappier'', 1777-1924), Ārciema (''[[Erkull]]'', 1828-1814) u.c. [[muiža]]s. | Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Ainažu (''Haynasch''), Bīriņu (''[[Kolzen]]''), Ozolu (''Lappier'', 1777-1924), Ārciema (''[[Erkull]]'', 1828-1814) u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 11. novembris, plkst. 19.50
Mellini (Graf Mellin, kr. графы Меллины) – bruņniecības dzimta vācu zemēs, Zviedrijā, Somijas lielhercogistē un tās vācbaltiešu atzars Vidzemes guberņā, kur ieradās XVIII gs. beigās. 1691. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI piešķīra Gustavam Mellinam un tā pēcnācējiem brīvkunga titulu. 1696. gadā dzimtas Vidzemes līnija kļuva par Sv. Romas impērijas grāfiem (šī līnija aprāvās 1967. gadā). 1818. gadā dzimtas Somijas līnija saņēma Somijas lielhercogistes baronu titulu.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes virskonsistorijas direktors un prezidents (1796-1831), Krievijas imperatoram tuvu stāvoša persona, aktīvs cīnītājs par dzimtbūšanas atcelšanu un tautasdziesmu vācējs, Vidzemes kartogrāfs grāfs Ludvigs Augusts Mellins (Ludwig August Graf Mellin, 1754-1835), Krievijas armijas ģenerālporučiks grāfs Boriss Mellins (kr. граф Меллин, Борис Петрович, 1740-1793), dekabrists Nikolajs Mellins (Николай Романович Меллин, ?-?).
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Ainažu (Haynasch), Bīriņu (Kolzen), Ozolu (Lappier, 1777-1924), Ārciema (Erkull, 1828-1814) u.c. muižas.
