Atšķirības starp "Kreici" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Creutz_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Creutz_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | + | '''fon Kreici''' (vc. ''von Creutz'', kr. ''фон Крейцы'') - somu izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā, Polijā, Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]]. Pirmās ziņas ir no XV gs., kad pieņēma uzvārdu Kreics. 1625. gadā admirālis Lorencs Kreics (Lorentz Creutz, 1615.–1676.) ierakstīts Zviedrijas karalistes bruņniecības matrikulā. 1654. gadā saņēma [[Barons|barona]] titulu. 1719. gadā landmaršals Johans Kreics (''Johan Creutz'') kļuva par [[Grāfs|grāfu]] (1818. gadā šo tipulu apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]]). Baltijā dzimtas īpašumi pamatā koncentrējās Sāmsalā. | |
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 20. februāris, plkst. 11.09
fon Kreici (vc. von Creutz, kr. фон Крейцы) - somu izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā, Polijā, Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Somijas lielhercogistē. Pirmās ziņas ir no XV gs., kad pieņēma uzvārdu Kreics. 1625. gadā admirālis Lorencs Kreics (Lorentz Creutz, 1615.–1676.) ierakstīts Zviedrijas karalistes bruņniecības matrikulā. 1654. gadā saņēma barona titulu. 1719. gadā landmaršals Johans Kreics (Johan Creutz) kļuva par grāfu (1818. gadā šo tipulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts). Baltijā dzimtas īpašumi pamatā koncentrējās Sāmsalā.
