Atšķirības starp "Senā Roma" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 59. rindiņa: | 59. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | * [http://intranet.dalton.org/groups/Rome/RMaps.html Maps of the Roman Empire] | ||
* [http://www.livius.org/ Articles on Ancient History] | * [http://www.livius.org/ Articles on Ancient History] | ||
* [http://encarta.msn.com/encyclopedia_761552589/Ancient_Rome.html#p15 Ancient Rome - Encyclopedia MSN Article] | * [http://encarta.msn.com/encyclopedia_761552589/Ancient_Rome.html#p15 Ancient Rome - Encyclopedia MSN Article] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 28. novembris, plkst. 13.24
| |
| pastāv: | 753. g.p.m.ē. - 476. g. |
| galvaspilsēta: | Roma |
| monarhu laiks: | 753.-509. g.p.m.ē.
|
| Republikas laiks: | 510.-27. g.p.m.ē.
|
| Impērijas laiks: | 28. g.p.m.ē. - 476. g.
|
| |
Senā Roma (lat. Roma) - VIII gs.p.m.ē. izveidojusies polisa Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, latīņu apdzīvotajā reģionā. III gs.p.m.ē. iekaroja visu Apenīnu pussalu, izveidojot valsti. II gs.p.m.ē. iekaroja daļu Ziemeļāfrikas, bet I gs. p.m.ē. izveidoja lielvalsti, kas ietvēra visas Vidusjūras baseina zemes kā arī ievērojamu daļu Centrāleiropas, Britāniju, bet austrumos arī daļu Dienvidkaukāza un Ziemeļmezopotāmiju. 395. g. Romas valsts faktiski sadalījās divās daļās - Rietumromas impērija un Austrumromas impērija - kuras, kaut juridiski vēl saglabāja vienotību, faktiski bija divas suverēnas lielvalstis. Šīs valsts vēsturi periodizē 3 pamatposmos, kas tiek iedalīti sīkāk:
- Valdnieku laiks Senajā Romā (lat. Regnum Romanum) - VIII gs.-509. g.p.m.ē. - monarhija, kuru pārvaldīja monarhs (lat. rex), tā padomnieku kolēģija Senāts un tautas sapulce - kūriju komīcija. Iedzīvotāji pēc tiesiskā un mantiskā stāvokļa iedalīti 3 pamatkārtās: patricieši, plebeji un vergi.
- Starpvaldības laiks Senajā Romā (lat. interregnum) - laika posmi monarhijas laikā, kad iepriekšējais rekss bija miris vai zaudējis troni, bet jauns tā vietā nebija nācis: vara uz laiku pārgāja Senāta rokās, kas no savu locekļu vidus ievēlēja 10 pārstāvjus (lat. interreges), kuri pēc kārtas katrs (lat. interrex) 5 dienas pārvaldīja valsti, līdz tika izraudzīts kandidāts rex titulam un pienākumiem. Izraudzīto kandidātu piedāvāja tautas sapulcei un, ja tā atzina to par labu esam, piešķīra viņam varu un reksa statusu. (Republikas laikā par interregnum laiku dēvēja posmu, kad tika pārtraukta konsulu vara, tiem nomirstot pirms pilnvaru termiņa beigām.)
- Republikas laiks Senajā Romā (lat. Res Publica Romana) - 510.-27. g.p.m.ē. - valsts pārvaldes forma kad likumdevēja vara piederēja tautas sapulcēm: kūriju, centūriju un tribu komīcijām un Senātam. Izpildvaru realizēja vēlētas amatpersonas, maģistrāti. (III gs.p.m.ē. izzuda atšķirības patriciešu un plebeju tiesiskajā stāvoklī.)
- Impērijas laiks Senajā Romā - de iure Roma tā arī palika republika, taču de facto augstākā vara piederēja imperatoriem, valsti pārvaldīja to iecelti ierēdņi, bet republikāniskās institūcijas pakāpeniski zaudēja savu praktisko nozīmi, saglabājoties vairāk kā tradīcija. T.s. Romas impērijas laiku periodizē 2 pamatposmos:
- Principāta laiks no 28. g.p.m.ē. līdz 284. g.
- Domināta laiks no III līdz 476. g.
Ilustratīvie materiāli
Romas ekspansija Apenīnu pussalā V-II gs.p.m.ē.
Romas impērijas Eiropas provinces Gaja Jūlija Cēzara laikā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 47.-48. lpp.
- Forsythe Gary. A critical history of early Rome: from prehistory to the first Punic War. - University of California Press, Berkeley, 2005 (hardcover, ISBN 0520226518); 2006 (paperback, ISBN 0520249917).
- Raaflaub Kurt A. Social Struggles in Archaic Rome: New Perspectives on the Conflict of the Orders. - Blackwell Publishing, Malden, 2005 (hardcover, ISBN 1405100605; paperback, ISBN 1405100613).
- Eck Werner. The Age of Augustus. - Blackwell Publishing: Oxford, 2003. ISBN 0-631-22957-4.
- Arnold H. M. Jones: The Later Roman Empire. - Blackwell, Oxford 1964, Baltimore, 1986
- Lintott, Andrew. The Constitution of the Roman Republic. - Oxford University Press, 1999, ISBN 0-19-926108-3
- MacDonald, W. L. The Architecture of the Roman Empire. - Yale University Press, New Haven, 1982
- Matyszak Philip. The Enemies of Rome. - Thames & Hudson, 2004, ISBN 0-500-25124-X
- Taylor, Lily Ross. Roman Voting Assemblies: From the Hannibalic War to the Dictatorship of Caesar. - The University of Michigan Press, 1966, ISBN 0-472-08125-X
Resursi internetā par šo tēmu
- Maps of the Roman Empire
- Articles on Ancient History
- Ancient Rome - Encyclopedia MSN Article
- Illustrated History of the Roman Empire.
- The Roman Empire - United Nations of Roma Victrix.
- Legio Decima Gemina - The Gemina Project Society.
- The Rome Project - The Dalton School intern and student of Columbia University.
- The Romanarmy.com, the online community of students and enthusiasts of the ancient Roman Army.
- Roman Numismatic Gallery: Roman Coins, Sculpture, Military Equipment.
- Theodor Mommsen - History of Rome
