Atšķirības starp "Anija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Anijas valsts''' –  valsts Aizkaukāzā 860-1045, izveidojusies, [[Bagratīdu dinastija]]i apvienojot senarmēņu zemes un atbrīvojoties no [[Kalifāts|Kalifāta]] varas. Galvaspilsēta Ani. Separātisma tendences un iekšējie dumpji (skat. [[tondrakīti]]) novājināja valsti, līdz 1045. gadā pēdējais Anijas valdnieks Katakalons Kekavmens pakļāvās [[Bizantijas impērija]]i.
+
'''Anijas valsts''' –  valsts Aizkaukāzā 860-1045, izveidojusies, [[Bagratīdu dinastija]]i apvienojot senarmēņu zemes un atbrīvojoties no [[Kalifāts|Kalifāta]] varas. Galvaspilsēta Ani. Separātisma tendences un iekšējie dumpji (skat. [[tondrakīti]]) novājināja valsti, un tā aizvien vairāk nonāca [[Bizantijas impērija]]s ietekmes sfērā. Imperators Vasilijs II iejaucās Anijas iekšējās lietās, palīdzot princim Joannam (Sempadam II) uzvarēt savu brāli Ašodu IV, pretī 1022. gadā saņemot testamentu, ka pēc Joanna nāves par Anijas valdneiku kļūst Bizantijas imperators. 1040. gadā pēc Joanna nāves bizantieši iebruka Anijā, un pēc visai asiņaina kara un neveiksmīga galvaspilsētas aplenkuma, 1045. gadā Anijas valdnieks Kakigs II (Ašoda IV dēls) atzina Konstantinopoles virskundzību (pretī saņemot maģistra statusu, kā arī Kapadokijas pilsētas Galonbegardu un Vizu personiskā valdījumā.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2016. gada 28. oktobris, plkst. 15.08

Anijas valsts – valsts Aizkaukāzā 860-1045, izveidojusies, Bagratīdu dinastijai apvienojot senarmēņu zemes un atbrīvojoties no Kalifāta varas. Galvaspilsēta Ani. Separātisma tendences un iekšējie dumpji (skat. tondrakīti) novājināja valsti, un tā aizvien vairāk nonāca Bizantijas impērijas ietekmes sfērā. Imperators Vasilijs II iejaucās Anijas iekšējās lietās, palīdzot princim Joannam (Sempadam II) uzvarēt savu brāli Ašodu IV, pretī 1022. gadā saņemot testamentu, ka pēc Joanna nāves par Anijas valdneiku kļūst Bizantijas imperators. 1040. gadā pēc Joanna nāves bizantieši iebruka Anijā, un pēc visai asiņaina kara un neveiksmīga galvaspilsētas aplenkuma, 1045. gadā Anijas valdnieks Kakigs II (Ašoda IV dēls) atzina Konstantinopoles virskundzību (pretī saņemot maģistra statusu, kā arī Kapadokijas pilsētas Galonbegardu un Vizu personiskā valdījumā.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 256. lpp.