Atšķirības starp "Vācietis Jukums" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
Dzimis 1873. gada 11.(23.) novembrī, Jaunlutriņu pagasta Jaunmuižā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], [[muiža]]s dižkalpa (vecākā kalpa) Joakima un Līzes Vāciešu ģimenē. Mācījies Jaunmuižas un Šķēdes pagasta skolās, 1891. gadā absolvējis Goldingenas (mūsd. Kuldīga) apriņķa skolu (t.s. [[Ministrijas skola|ministrijas skolu]]), paralēli mācībām strādājis sērkociņu fabrikā "Vulkāns". Pēc skolas beigšanas kā [[savvaļnieks]] iestājies Krievijas impērijas armijā, Rīgā Citadelē izvietotajā unteroficieru mācību bataljonā. Pēc neilga dienesta nosūtīts uz Viļņas kājnieku karaskolu, kuru ar izcilību absolvējis 1897. gadā. Sekoja dienests Kauņas cietokšņa garnizonā, bet 1902. gadā tika pārcelts dienēt Rīgas unteroficieru bataljonā. Bataljona sastāvā piedalījās [[1905. gada revolūcija]]s nemieru apspiešanā (viena bataljona rota veica 13. janvāra demonstrācijas apturēšanu Daugavas malā), septembrī par labu dienestu paaugstināts par [[Štabskapitans|štabskapitanu]]. 1904. gadā apprecējās ar Margaretu (vc. ''Margarethe Adolphine Ottilie Kerger'') – 1905. gadā piedzima meita Irēna, 1909. gadā – dēls Joakims, 1911. gadā – meita Vera. | Dzimis 1873. gada 11.(23.) novembrī, Jaunlutriņu pagasta Jaunmuižā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], [[muiža]]s dižkalpa (vecākā kalpa) Joakima un Līzes Vāciešu ģimenē. Mācījies Jaunmuižas un Šķēdes pagasta skolās, 1891. gadā absolvējis Goldingenas (mūsd. Kuldīga) apriņķa skolu (t.s. [[Ministrijas skola|ministrijas skolu]]), paralēli mācībām strādājis sērkociņu fabrikā "Vulkāns". Pēc skolas beigšanas kā [[savvaļnieks]] iestājies Krievijas impērijas armijā, Rīgā Citadelē izvietotajā unteroficieru mācību bataljonā. Pēc neilga dienesta nosūtīts uz Viļņas kājnieku karaskolu, kuru ar izcilību absolvējis 1897. gadā. Sekoja dienests Kauņas cietokšņa garnizonā, bet 1902. gadā tika pārcelts dienēt Rīgas unteroficieru bataljonā. Bataljona sastāvā piedalījās [[1905. gada revolūcija]]s nemieru apspiešanā (viena bataljona rota veica 13. janvāra demonstrācijas apturēšanu Daugavas malā), septembrī par labu dienestu paaugstināts par [[Štabskapitans|štabskapitanu]]. 1904. gadā apprecējās ar Margaretu (vc. ''Margarethe Adolphine Ottilie Kerger'') – 1905. gadā piedzima meita Irēna, 1909. gadā – dēls Joakims, 1911. gadā – meita Vera. | ||
| − | 1909. gadā absolvējis ar II šķiras diplomu prestižo [[Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija|Ģenerālštāba akadēmiju]] Pēterburgā (iestājās, izturot pretendentu konkursu, 1906. gadā). Dienējis Kauņā un Dinaburgā. 1912. gadā paaugstināts par [[Apakšpulkvedis|apakšpulkvedi]] un pārcelts dienestā uz 102. Vjatkas kājnieku pulku kā [[Bataljons|bataljona]] komandieris. [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] 1914. gada novembrī ievainots, ārstējies hospitālī līdz 1915. gada februārim. Norīkots par taktikas pasniedzēju Viļņas kājnieku karaskolā. Novembrī iecelts par 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona (vēlāk pulka) komandieri. Piedalījies [[Pirmās Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] (12.1916.) un 1917. gada janvāra kaujās Ložmetējkalnā, kaujās pie Mazās Juglas (07.-09.1917.). Pēc [[Oktobra revolūcija]]s ar savu pulku nostājās [[Lielinieki|lielinieku]] pusē, iecelts par 2. latviešu strēlnieku brigādes komandieri. No 1917. gada Galvenās mītnes Revolucionārā lauka štāba operatīvās daļas priekšnieks. 1918. gadā iecelts par Austrumu frontes virspavēlnieku (11.07.-28.09.). [[Sarkanā Armija|Sarkanās armijas]] virspavēlnieks (06.09.1918.-08.07.1919.), vienlaikus arī [[LSPR armija]]s virspavēlnieks. [[Padomju Krievijas Revolucionārā kara padome]]s loceklis (08.1919.-1921.). No 1919. gada rudens pasniedzējs Ģenerālštāba akadēmijā (vēlākā M.Frunzes Kara akadēmija), no 1927. gada profesors. 1937. gada 29. novembrī tiek arestēts kā “Latviešu fašistu organizācijas biedrs” un 1938. gada 28. jūlijā nošauts. | + | 1909. gadā absolvējis ar II šķiras diplomu prestižo [[Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija|Ģenerālštāba akadēmiju]] Pēterburgā (iestājās, izturot pretendentu konkursu, 1906. gadā). Dienējis Kauņā un Dinaburgā. 1912. gadā paaugstināts par [[Apakšpulkvedis|apakšpulkvedi]] un pārcelts dienestā uz 102. Vjatkas kājnieku pulku kā [[Bataljons|bataljona]] komandieris. [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] 1914. gada novembrī ievainots, ārstējies hospitālī līdz 1915. gada februārim. Norīkots par taktikas pasniedzēju Viļņas kājnieku karaskolā. Novembrī iecelts par 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona (vēlāk pulka) komandieri. No 1916. gada rudens – [[pulkvedis]]. Piedalījies [[Pirmās Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] (12.1916.) un 1917. gada janvāra kaujās Ložmetējkalnā, kaujās pie Mazās Juglas (07.-09.1917.). Pēc [[Februāra revolūcija Krievijā|Februāra revolūcijas]] darbojies [[Iskolastrels|Iskolastrelā]]. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s ar savu pulku nostājās [[Lielinieki|lielinieku]] pusē, iecelts par 2. latviešu strēlnieku brigādes komandieri. No 1917. gada Galvenās mītnes Revolucionārā lauka štāba operatīvās daļas priekšnieks. 1918. gadā iecelts par Austrumu frontes virspavēlnieku (11.07.-28.09.). [[Sarkanā Armija|Sarkanās armijas]] virspavēlnieks (06.09.1918.-08.07.1919.), vienlaikus arī [[LSPR armija]]s virspavēlnieks. [[Padomju Krievijas Revolucionārā kara padome]]s loceklis (08.1919.-1921.). No 1919. gada rudens pasniedzējs Ģenerālštāba akadēmijā (vēlākā M.Frunzes Kara akadēmija), no 1927. gada profesors. 1937. gada 29. novembrī tiek arestēts kā “Latviešu fašistu organizācijas biedrs” un 1938. gada 28. jūlijā nošauts. |
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 6. janvāris, plkst. 09.22
Jukums Vācietis, dokumentos Joakims Vacetis (kr. Иоаким Иоакимовичь Вацетис, 1873-1938) - Krievijas impērijas armijas latviešū strēlnieku virsnieks, Sarkanās Armijas pirmais virspavēlnieks.
Dzimis 1873. gada 11.(23.) novembrī, Jaunlutriņu pagasta Jaunmuižā, Kurzemes guberņā, muižas dižkalpa (vecākā kalpa) Joakima un Līzes Vāciešu ģimenē. Mācījies Jaunmuižas un Šķēdes pagasta skolās, 1891. gadā absolvējis Goldingenas (mūsd. Kuldīga) apriņķa skolu (t.s. ministrijas skolu), paralēli mācībām strādājis sērkociņu fabrikā "Vulkāns". Pēc skolas beigšanas kā savvaļnieks iestājies Krievijas impērijas armijā, Rīgā Citadelē izvietotajā unteroficieru mācību bataljonā. Pēc neilga dienesta nosūtīts uz Viļņas kājnieku karaskolu, kuru ar izcilību absolvējis 1897. gadā. Sekoja dienests Kauņas cietokšņa garnizonā, bet 1902. gadā tika pārcelts dienēt Rīgas unteroficieru bataljonā. Bataljona sastāvā piedalījās 1905. gada revolūcijas nemieru apspiešanā (viena bataljona rota veica 13. janvāra demonstrācijas apturēšanu Daugavas malā), septembrī par labu dienestu paaugstināts par štabskapitanu. 1904. gadā apprecējās ar Margaretu (vc. Margarethe Adolphine Ottilie Kerger) – 1905. gadā piedzima meita Irēna, 1909. gadā – dēls Joakims, 1911. gadā – meita Vera.
1909. gadā absolvējis ar II šķiras diplomu prestižo Ģenerālštāba akadēmiju Pēterburgā (iestājās, izturot pretendentu konkursu, 1906. gadā). Dienējis Kauņā un Dinaburgā. 1912. gadā paaugstināts par apakšpulkvedi un pārcelts dienestā uz 102. Vjatkas kājnieku pulku kā bataljona komandieris. Pirmajā pasaules karā 1914. gada novembrī ievainots, ārstējies hospitālī līdz 1915. gada februārim. Norīkots par taktikas pasniedzēju Viļņas kājnieku karaskolā. Novembrī iecelts par 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona (vēlāk pulka) komandieri. No 1916. gada rudens – pulkvedis. Piedalījies Ziemassvētku kaujās (12.1916.) un 1917. gada janvāra kaujās Ložmetējkalnā, kaujās pie Mazās Juglas (07.-09.1917.). Pēc Februāra revolūcijas darbojies Iskolastrelā. Pēc Oktobra revolūcijas ar savu pulku nostājās lielinieku pusē, iecelts par 2. latviešu strēlnieku brigādes komandieri. No 1917. gada Galvenās mītnes Revolucionārā lauka štāba operatīvās daļas priekšnieks. 1918. gadā iecelts par Austrumu frontes virspavēlnieku (11.07.-28.09.). Sarkanās armijas virspavēlnieks (06.09.1918.-08.07.1919.), vienlaikus arī LSPR armijas virspavēlnieks. Padomju Krievijas Revolucionārā kara padomes loceklis (08.1919.-1921.). No 1919. gada rudens pasniedzējs Ģenerālštāba akadēmijā (vēlākā M.Frunzes Kara akadēmija), no 1927. gada profesors. 1937. gada 29. novembrī tiek arestēts kā “Latviešu fašistu organizācijas biedrs” un 1938. gada 28. jūlijā nošauts.
Apbalvojumi:
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 408. lpp. ISBN 9984-00-395-7
