Atšķirības starp "Simolini" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''fon Simolini''' (''von Simolin'', kr. ''фон Симолины'') – valahu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta (uzvārds nāk ko Simoles muižas Somijā nosaukuma). Dzimtas aizsācējs ir Abo (mūsd. Turku) luterāņu mācītājs Matiass Mihaels Simolins (1684-1753), kurš, saskaņā ar dzimtas leģendu, cēļies no Septiņkaldes [[Gospodars|gospodaru]] Batoriju dzimtas. 1767. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. 1775. gadā Karls Gustavs fon Simolins saņēma Polijas karalistes [[Barons|barona]] titulu (1867. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz titulu). | + | '''fon Simolini''' (''von Simolin'', kr. ''фон Симолины'') – valahu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta (uzvārds nāk ko Simoles muižas Somijā nosaukuma). Dzimtas aizsācējs ir Abo (mūsd. Turku) luterāņu mācītājs Matiass Mihaels Simolins (1684-1753), kurš, saskaņā ar dzimtas leģendu, cēļies no Septiņkaldes [[Gospodars|gospodaru]] Batoriju dzimtas. 1767. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], bet 1768. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1775. gadā Karls Gustavs fon Simolins saņēma Polijas karalistes [[Barons|barona]] titulu (1867. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz titulu). Vairāki atzari: |
| + | * fon Simolini (''von Simolin'') | ||
| + | * Edleri fon Simolini (''Edler von Simolin'') | ||
| + | * fon Simolini Batoriji (''von Simolin-Bathory'') | ||
| + | * fon Simolini Vatbergi (''von Simolin-Wettberg'') | ||
Starp zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas pilnvarotais Stokholmā, Londonā, no 1785. gada Parīzē, Johans Matiass fon Simolins (1720-1799); Krievijas impērijas galma ministrs Mītavā [[Simolins Karls Gustavs fon|Karls Gustavs fon Simolins]] (1715-1777), vēsturnieks un ģenealogs Aleksandrs fon Simolins (1800-1860). | Starp zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas pilnvarotais Stokholmā, Londonā, no 1785. gada Parīzē, Johans Matiass fon Simolins (1720-1799); Krievijas impērijas galma ministrs Mītavā [[Simolins Karls Gustavs fon|Karls Gustavs fon Simolins]] (1715-1777), vēsturnieks un ģenealogs Aleksandrs fon Simolins (1800-1860). | ||
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Piena (''Berghof''), Alsungas (''Allschwangen''), Kalnamuiža (Sieksātes, ''Seeksaten''), Grāvendāles (''Grawendahl''), Briņķu (''Altdorf''), Pērbones (''Perbohnen'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Piena (''Berghof''), Alsungas (''Allschwangen''), Kalnamuiža (Sieksātes, ''Seeksaten''), Grāvendāles (''Grawendahl''), Briņķu (''Altdorf''), Pērbones (''Perbohnen'') u.c. [[muiža]]s. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.rusdiplomats.narod.ru/simolin-km.html Карл (Карл Густав) Матвеевич Симолин 9.09.1715 - 27.08.1777 - www.rusdiplomats] | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 27. februāris, plkst. 14.31
fon Simolini (von Simolin, kr. фон Симолины) – valahu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta (uzvārds nāk ko Simoles muižas Somijā nosaukuma). Dzimtas aizsācējs ir Abo (mūsd. Turku) luterāņu mācītājs Matiass Mihaels Simolins (1684-1753), kurš, saskaņā ar dzimtas leģendu, cēļies no Septiņkaldes gospodaru Batoriju dzimtas. 1767. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, bet 1768. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1775. gadā Karls Gustavs fon Simolins saņēma Polijas karalistes barona titulu (1867. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz titulu). Vairāki atzari:
- fon Simolini (von Simolin)
- Edleri fon Simolini (Edler von Simolin)
- fon Simolini Batoriji (von Simolin-Bathory)
- fon Simolini Vatbergi (von Simolin-Wettberg)
Starp zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas pilnvarotais Stokholmā, Londonā, no 1785. gada Parīzē, Johans Matiass fon Simolins (1720-1799); Krievijas impērijas galma ministrs Mītavā Karls Gustavs fon Simolins (1715-1777), vēsturnieks un ģenealogs Aleksandrs fon Simolins (1800-1860).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Piena (Berghof), Alsungas (Allschwangen), Kalnamuiža (Sieksātes, Seeksaten), Grāvendāles (Grawendahl), Briņķu (Altdorf), Pērbones (Perbohnen) u.c. muižas.
