Atšķirības starp "Ringemuti" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''fon Ringemuti''' (vc. ''von Ringemuth'', kr. ''фон Рингемут'') – bruņniecības dzimta vācu zemēs, Polijā un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]].  
 
'''fon Ringemuti''' (vc. ''von Ringemuth'', kr. ''фон Рингемут'') – bruņniecības dzimta vācu zemēs, Polijā un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]].  
  
1575. gadā dzimta tika iecelta [[Dižciltība|dižciltīgo kārtā]] un saņēma [[Ģerbonis|ģerboni]]. 1637. gadā fon Ringmuti ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. XIX gs. dzimta izmira.
+
1575. gadā Johans fon Ringemuts (''Johann von Ringemuth'', ?-1628) no Polijas karaļa Stefana Batorija par izcilu dienestu saņēma [[Dižciltība|dižciltību]], [[Ģerbonis|ģerboni]] un Čušu muižu pie Dobeles. 1637. gadā fon Ringmuti ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. XIX gs. dzimta izmira.
 +
 
 +
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Čušu (''Oebelgunde''), Rembates (''Ringmundshof'') u.c. [[muiža]]s.
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
* [http://www.nd-gen.de/wordpress/wp-content/uploads/2015/05/ringemuthvorkom.pdf Stammfolge Ringemuth in Obernkirchen und Stadthagen - Forschungen zur Herkunft von Margaretha Ringemuth]
+
* [http://www.nd-gen.de/wordpress/wp-content/uploads/2015/05/ringemuthvorkom.pdf Stammfolge Ringemuth im Braunschweiger Land und Kurland - Forschungen zur Herkunft von Margaretha Ringemuth]
  
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Versija, kas saglabāta 2017. gada 7. aprīlis, plkst. 19.43

fon Ringemuti (vc. von Ringemuth, kr. фон Рингемут) – bruņniecības dzimta vācu zemēs, Polijā un tās vācbaltiešu atzars Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā.

1575. gadā Johans fon Ringemuts (Johann von Ringemuth, ?-1628) no Polijas karaļa Stefana Batorija par izcilu dienestu saņēma dižciltību, ģerboni un Čušu muižu pie Dobeles. 1637. gadā fon Ringmuti ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. XIX gs. dzimta izmira.

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Čušu (Oebelgunde), Rembates (Ringmundshof) u.c. muižas.

Resursi internetā par šo tēmu