Atšķirības starp "Ringemuti" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''fon Ringemuti''' (vc. ''von Ringemuth'', kr. ''фон Рингемут'') – bruņniecības dzimta | + | '''fon Ringemuti''' (vc. ''von Ringemuth'', kr. ''фон Рингемут'') – bruņniecības dzimta Braunšveigā, Polijā un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. |
Johans fon Ringemuts (''Johann von Ringemuth'', ?-1628) no Polijas karaļa Stefana Batorija par izcilu dienestu saņēma [[Dižciltība|dižciltību]], [[Ģerbonis|ģerboni]] un Čušu muižu pie Dobeles. 1637. gadā fon Ringmuti ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. XIX gs. dzimtas Kurzemes atzars izmira. | Johans fon Ringemuts (''Johann von Ringemuth'', ?-1628) no Polijas karaļa Stefana Batorija par izcilu dienestu saņēma [[Dižciltība|dižciltību]], [[Ģerbonis|ģerboni]] un Čušu muižu pie Dobeles. 1637. gadā fon Ringmuti ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. XIX gs. dzimtas Kurzemes atzars izmira. |
Versija, kas saglabāta 2017. gada 7. aprīlis, plkst. 19.52
fon Ringemuti (vc. von Ringemuth, kr. фон Рингемут) – bruņniecības dzimta Braunšveigā, Polijā un tās vācbaltiešu atzars Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā.
Johans fon Ringemuts (Johann von Ringemuth, ?-1628) no Polijas karaļa Stefana Batorija par izcilu dienestu saņēma dižciltību, ģerboni un Čušu muižu pie Dobeles. 1637. gadā fon Ringmuti ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. XIX gs. dzimtas Kurzemes atzars izmira.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Čušu (Oebelgunde), Rembates (Ringmundshof), Mednes (Medden) u.c. muižas.