Atšķirības starp "Šeremetjevi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtai piederēja Vecpiebalga (''Alt Pebalg, Pebalg Orishof'') – 1747. gadā Šeremetjevi ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtai piederēja Vecpiebalga (''Alt Pebalg, Pebalg Orishof'') – 1747. gadā Šeremetjevi ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Кобеко Д.Ф. Шереметевы и князья Урусовы - Издательство: Паровая Скоропечатня П.О. Яблонского: СПб., 1900 | ||
| + | * Блейк С. Шереметевы. Покровители искусств. - Рипол: Москва, 2014. ISBN 978-5-386-07186-8 | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 29. aprīlis, plkst. 06.18
grāfi Šeremetjevi (граф Шереметев, vc. Scheremetjew) – muižniecības dzimta Krievijas impērijā.
Bajāru dzimta Maskavas lielkņazistē, Maskavas caristē, pēc tam Krievijas impērijā. Savu izcelsmi tradīcijā atvasina no bajāra Andreja Kobilas (Андрей Кобыла, ?-1348), kura mazmazdēls Andrejs Bezubcevs (Андрей Константинович Беззубцев) ar iesauku Šeremets (Шеремет) esot bijis Šeremetjevu dzimtas aizsācējs. 1706. gadā par Astrahaņas sacelšanās apspiešanu ģenerālfeldmaršals Boriss Šeremetjevs (Борис Петрович Шереметев, 1652-1719) saņēma Krievijas impērijas grāfa titulu.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtai piederēja Vecpiebalga (Alt Pebalg, Pebalg Orishof) – 1747. gadā Šeremetjevi ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā.
Literatūra par šo tēmu
- Кобеко Д.Ф. Шереметевы и князья Урусовы - Издательство: Паровая Скоропечатня П.О. Яблонского: СПб., 1900
- Блейк С. Шереметевы. Покровители искусств. - Рипол: Москва, 2014. ISBN 978-5-386-07186-8
