Atšķirības starp "Stenboki" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Stenbock_Graf_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi Štenboki]] | [[Attēls:Stenbock_Graf_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi Štenboki]] | ||
| − | grāfi '''Stenboki''' (''Grafen Stenbock'', kr. ''графы Стенбокы''), grāfi '''Stenboki-Fermori''' (''Grafen Stenbock-Fermor'', kr. ''графы Стенбок-Ферморы'') - jau no XII gs. zināma zviedru [[bruņniecība]]s dzimta Zviedrijas karalistē, [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], tās atzars Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] | + | grāfi '''Stenboki''' (''Grafen Stenbock'', kr. ''графы Стенбокы''), grāfi '''Stenboki-Fermori''' (''Grafen Stenbock-Fermor'', kr. ''графы Стенбок-Ферморы'') - jau no XII gs. zināma zviedru [[bruņniecība]]s dzimta Zviedrijas karalistē, [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. |
| − | Dzimtas aizsācējs ir plašu zemju īpašnieks Smolandē Josse (''Jösse Skytte''). Dzimta izmira 1490. gadā, kad mira Gustavs Olavsons (''Gustav Olofsson zu Toftaholm (Stenbock)''). Gustava meita Anna bija precēta ar karaļa padomnieku Arvīdu Knutsonu (''Arvid Knutsson'') – viņu dēls Olavs | + | Dzimtas aizsācējs ir plašu zemju īpašnieks Smolandē Josse (''Jösse Skytte'', ?-~1390). Dzimta izmira 1490. gadā, kad mira Gustavs Olavsons (''Gustav Olofsson zu Toftaholm (Stenbock)''). Gustava meita Anna bija precēta ar karaļa padomnieku Arvīdu Knutsonu (''Arvid Knutsson'') – viņu dēls Olavs Arvidsons (''Olof Arvidsson'') pieņēma mātes ģerboni, aizsākot Stenboku jauno līniju. Olava dēls Gustavs (''Gustaf Olofsson till Torpa'', ?-1571), karalienes Katrīnas tēvs, pirmais sāka lietot uzvārdu Stenboks, 1561. gadā kļuva par [[Barons|brīvkungu]], bet gadu vēlāk kļuva par [[Grāfs|grāfu]]. 1752. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā. |
| − | Pulkvedis grāfs Johans Stenboks apprecējās ar pēdējo grāfu [[Fermori|Fermoru]] dzimtas atvasi Sāru Eleonoru. Viņu dēlam Johanam Magnusam pēc vectēva nāves, lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus un kopš 1825. gada dēvēties par grāfu Stenboku–Fermoru. 1833. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes muižniecības reģistrā. | + | Pulkvedis grāfs Johans Stenboks (''Jakob Pontus Stenbock'') apprecējās ar pēdējo grāfu [[Fermori|Fermoru]] dzimtas atvasi Sāru Eleonoru. Viņu dēlam Johanam Magnusam pēc vectēva nāves, lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus un kopš 1825. gada dēvēties par grāfu Stenboku–Fermoru. 1833. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes muižniecības reģistrā. |
No zināmiem dzimtas locekļiem pieminami: ievērojamais Zviedrijas diplomāts Gustavs Stenboks (?-1571); Zviedrijas karaļa Gustava Vasas sieva, karaliene konsorte Katrīna (''Katharina Stenbock'', 1535–1621); karavadonis, Zviedrijas valsts admirālis grāfs Gustavs Stenboks (''Gustaf Otto Stenbock'', 1614–1685); Zviedrijas [[feldmaršals]] Magnuss Stenboks (''Magnus Stenbock'', 1664-1717); rakstnieks, grāfs Aleksandrs Stenboks-Fermors (1902–1972, pseid. Peters Lorencs - ''Peter Lorenz''); gleznotājs, grāfs Nils Stenboks-Fermors (1904–1969). | No zināmiem dzimtas locekļiem pieminami: ievērojamais Zviedrijas diplomāts Gustavs Stenboks (?-1571); Zviedrijas karaļa Gustava Vasas sieva, karaliene konsorte Katrīna (''Katharina Stenbock'', 1535–1621); karavadonis, Zviedrijas valsts admirālis grāfs Gustavs Stenboks (''Gustaf Otto Stenbock'', 1614–1685); Zviedrijas [[feldmaršals]] Magnuss Stenboks (''Magnus Stenbock'', 1664-1717); rakstnieks, grāfs Aleksandrs Stenboks-Fermors (1902–1972, pseid. Peters Lorencs - ''Peter Lorenz''); gleznotājs, grāfs Nils Stenboks-Fermors (1904–1969). | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Nītaures, Annas (''Annenhof''), Mārcienas (''Martzenhof''), Kārtužu (''Schöneck'') u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Nītaures (''Nitau''), Annas (''Annenhof''), Mārcienas (''Martzenhof''), Kārtužu (''Schöneck'') u.c. [[muiža]]s. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 8. jūnijs, plkst. 20.27
grāfi Stenboki (Grafen Stenbock, kr. графы Стенбокы), grāfi Stenboki-Fermori (Grafen Stenbock-Fermor, kr. графы Стенбок-Ферморы) - jau no XII gs. zināma zviedru bruņniecības dzimta Zviedrijas karalistē, Zviedru Vidzemē, tās vācbaltiešu atzars Krievijas impērijas Vidzemes guberņā.
Dzimtas aizsācējs ir plašu zemju īpašnieks Smolandē Josse (Jösse Skytte, ?-~1390). Dzimta izmira 1490. gadā, kad mira Gustavs Olavsons (Gustav Olofsson zu Toftaholm (Stenbock)). Gustava meita Anna bija precēta ar karaļa padomnieku Arvīdu Knutsonu (Arvid Knutsson) – viņu dēls Olavs Arvidsons (Olof Arvidsson) pieņēma mātes ģerboni, aizsākot Stenboku jauno līniju. Olava dēls Gustavs (Gustaf Olofsson till Torpa, ?-1571), karalienes Katrīnas tēvs, pirmais sāka lietot uzvārdu Stenboks, 1561. gadā kļuva par brīvkungu, bet gadu vēlāk kļuva par grāfu. 1752. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā.
Pulkvedis grāfs Johans Stenboks (Jakob Pontus Stenbock) apprecējās ar pēdējo grāfu Fermoru dzimtas atvasi Sāru Eleonoru. Viņu dēlam Johanam Magnusam pēc vectēva nāves, lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus un kopš 1825. gada dēvēties par grāfu Stenboku–Fermoru. 1833. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes muižniecības reģistrā.
No zināmiem dzimtas locekļiem pieminami: ievērojamais Zviedrijas diplomāts Gustavs Stenboks (?-1571); Zviedrijas karaļa Gustava Vasas sieva, karaliene konsorte Katrīna (Katharina Stenbock, 1535–1621); karavadonis, Zviedrijas valsts admirālis grāfs Gustavs Stenboks (Gustaf Otto Stenbock, 1614–1685); Zviedrijas feldmaršals Magnuss Stenboks (Magnus Stenbock, 1664-1717); rakstnieks, grāfs Aleksandrs Stenboks-Fermors (1902–1972, pseid. Peters Lorencs - Peter Lorenz); gleznotājs, grāfs Nils Stenboks-Fermors (1904–1969).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Nītaures (Nitau), Annas (Annenhof), Mārcienas (Martzenhof), Kārtužu (Schöneck) u.c. muižas.
