Atšķirības starp "Ulmaņa režīms" versijām
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| 15. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
* Skujiņš Māris. Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma pamatiezīmes. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1994. Nr.4., 111.-132. lpp. | * Skujiņš Māris. Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma pamatiezīmes. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1994. Nr.4., 111.-132. lpp. | ||
* Stranga A. Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimnieciskā politika : 1934-1940. - LU Akadēmiskais apgāds: Rīga, 2017. ISBN 978-9934-18-238-9 | * Stranga A. Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimnieciskā politika : 1934-1940. - LU Akadēmiskais apgāds: Rīga, 2017. ISBN 978-9934-18-238-9 | ||
| − | * Butulis I., Feldmanis I., Jēkabsons Ē., Lipša I., Stranga A., Taurēns J., Zunda A. 15. maija Latvija. / zin. red. Feldmanis I. - Latvijas mediji: Rīga, 2017. - 504 | + | * Butulis I., Feldmanis I., Jēkabsons Ē., Lipša I., Stranga A., Taurēns J., Zunda A. 15. maija Latvija. / zin. red. Feldmanis I. - Latvijas mediji: Rīga, 2017. - 504 lpp. ISBN 978-9934-15-409-6 |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 23. janvāris, plkst. 10.31
Ulmaņa režīms - nosacīts apzīmējums vēstures literatūrā un publicistikā autoritārajam režīmam Latvijas Republikā laikā no 1934. gada maija līdz 1940. gada jūnijam, kad Latvijā pēc valsts apvērsuma pastāvēja K.Ulmaņa ieviestā autoritārā pārvaldes sistēma, kurai raksturīga valsts izpildvaras kontrole pār sabiedrību un zināma pilsoņu tiesību ierobežošana.
Nācis pie varas 1935. gada 15. maija valsts apvērsuma rezultātā, 1936. gadā K.Ulmanis pasludināja sevi par Valsts prezidentu (ar 1940. gada 23. aprīļa likumu, kas stājās spēkā 1940. gada 15. maijā, Kārlis Ulmanis kļuva ne tikai bruņoto spēku, bet visas valsts aizsardzības augstākais "vadonis", pārņemot visu dzīvā spēka un materiālos resursus un vienpersoniski lemjot par valsts likteni). Pec ārkārtas stāvokļa pasludināšanas (kas formāli pastāvēja līdz 1938. gadam) tika apturēta Satversmes darbība un atlaista Saeima, bet likumdošanas funkcijas Satversmes 81. panta kartībā uzņēmās Ministru kabinets. Atcēla vārda un pulcēšanās brīvības, aizliedza visas 103 politiskās partijas (Saeimā bija pārstāvēta 21 partija) un izformēja pašvaldības (pašvaldību amatpersonas aizstāja ar iekšlietu ministra ieceltiem ierēdņiem). Īslaicīgi arestēja sociāldemokrātu u.c. partiju redzamākos pārstāvjus. Partejiskās piederības dēļ darbu zaudēja daudzi valsts ierēdņi, pašvaldību darbinieki, skolotāji. Slēdza arodbiedrības un likvidēja lielāko daļu biedrību un apvienību, likvidēja virkni sabiedrisko organizāciju, preses izdevumu, kā arī nevalstiskās izglītības iestādes, piemēram, Rīgas Tautas augstskolu. Ar 1935. gada likumu par Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Amatniecības kameras izveidošanu ieviesa pēc Itālijas parauga valsts ekonomikā korporatīvo t.s. kameru sistēmu tautsaimniecības organizēšanā un pārvaldē. Tika ierobežota individuālā uzņēmējdarbība - pamatā baltvācu, krievu un ebreju rūpnieku un tirgotāju, - valsts vara piespiedu kārtā (izmantojot tiešus draudus, administratīvu un politisku spiedienu) nacionalizēja daudzas privātās bankas, eksporta un importa aģentūras, pārveidojot tos par valsts uzņēmumiem. Arī atlikušos privātuzņēmumus stingri kontroleja atbilstošās kameras, valsts varai nosakot, ko un cik jāražo, un kā to labāk darīt. Ieviesa valsts uzraudzību un kontroli praktiski visās dzīves jomās. Politiskās propagandas līmenī tika kultivēti nacionālisms un izteikts "vadoņa" kults, savos Ulmaņa slavinājumos nonākot līdz farsam. Lielā mērā tieši šī režīma iejaukšanās pilsoņu dzīvē radīja to pretnostāšanos režīmam, sabiedrībai sašķeļoties, un to visai plašo opozīciju, kas ar cerībām sveica 1940. gada pārmaiņas, kuras izvērtās par valsts okupāciju.
Skat. arī Liepājas koncentrācijas nometne
Literatūra par šo tēmu
- Apvērsums. 1934. gada 15. maija notikumi avotos un pētījumos. / Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis (sast.) - Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Arhīvistu biedrība: Rīga, 2012
- Evita Naglinska, Vadoņa tēla konstruēšana latviešu presē: Kārlis Ulmanis un Josifs Staļins. // Latvijas arhīvi. 2003. Nr.2. 43.-93. lpp.
- Valters Ščerbinskis. Pašvaldību amatpersonu atlaišanas un iecelšanas pēc 1934. gada. // Latvijas arhīvi. 2007. Nr.2. 54.-77. lpp. ISSN 1407-2270
- Jānis Kalnačs. Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā dibinātie mākslas muzeji un vēstures muzeju mākslas nodaļas. To likteņi padomju un vācu okupāciju laikā. // Latvijas arhīvi. 2008. Nr.4. 76.-102. lpp. ISSN 1407-2270
- Urbanovičs Jānis, Jurgens Igors, Paiders Juris. Nākotnes melnraksti. Latvija 1934.-1941. - Baltijas forums: Rīga, 2011. 448 lpp.
- Feldmanis Inesis. Ulmaņa autoritārās valdības antivāciskie pasākumi. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.3., 112.-121. lpp.
- Skujiņš Māris. Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma pamatiezīmes. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1994. Nr.4., 111.-132. lpp.
- Stranga A. Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimnieciskā politika : 1934-1940. - LU Akadēmiskais apgāds: Rīga, 2017. ISBN 978-9934-18-238-9
- Butulis I., Feldmanis I., Jēkabsons Ē., Lipša I., Stranga A., Taurēns J., Zunda A. 15. maija Latvija. / zin. red. Feldmanis I. - Latvijas mediji: Rīga, 2017. - 504 lpp. ISBN 978-9934-15-409-6
