Atšķirības starp "Tolli" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
fon '''Tolli''' (''von Toll'') – sena holandiešu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]]. | fon '''Tolli''' (''von Toll'') – sena holandiešu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]]. | ||
| − | Pirmie Tolli ieradās Livonijā XVI gs. beigās, saņemot [[Lēnis|lēņus]] Sāmsalā. | + | Pirmie Tolli ieradās Livonijā XVI gs. beigās, saņemot [[Lēnis|lēņus]] Sāmsalā, tā aizsākot t.s. Medelas līniju (''von Toll a.d.H. Medel''). 1723. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas bruņniecības reģistrā, 1741. gadā – Sāmsalas, 1746. gadā – Igaunijas, bet 1747. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. Zviedrijas feldmaršals, Skones ģenerālgubernators Johans fon Tolls (''Johan Christopher Toll'', 1743-1817) 1800. gadā kļuva par [[Barons|brīvkungu]], bet 1814. gadā – par [[Grāfs|grāfu]]. Zviedrijas līnija izmirusi 1871. gadā. Krievijas impērijas armijas ģenerālis Karls fon Tolls (''Karl Wilhelm von Toll'', 1777-1842) vispirms saņēma Sv. Romas impērijas barona titulu, bet 1829. gadā kļuva par Krievijas impērijas grāfu. 1855. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] atzina fon Tollu tiesības uz baronu titulu arī impērijas valdījumos. |
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: vēstures avotu pētnieks un muzejnieks Roberts fon Tolls (1802-1876); vēstures pētnieks Haralds fon Tolls (1848-?); ģeologs un arktikas pētnieks Edvards fon Tolls (''Eduard Gustav von Toll'', 1858-1902); | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: vēstures avotu pētnieks un muzejnieks Roberts fon Tolls (1802-1876); vēstures pētnieks Haralds fon Tolls (1848-?); ģeologs un arktikas pētnieks Edvards fon Tolls (''Eduard Gustav von Toll'', 1858-1902); | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 3. janvāris, plkst. 10.39
fon Tolli (von Toll) – sena holandiešu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Somijas lielhercogistē.
Pirmie Tolli ieradās Livonijā XVI gs. beigās, saņemot lēņus Sāmsalā, tā aizsākot t.s. Medelas līniju (von Toll a.d.H. Medel). 1723. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas bruņniecības reģistrā, 1741. gadā – Sāmsalas, 1746. gadā – Igaunijas, bet 1747. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā. Zviedrijas feldmaršals, Skones ģenerālgubernators Johans fon Tolls (Johan Christopher Toll, 1743-1817) 1800. gadā kļuva par brīvkungu, bet 1814. gadā – par grāfu. Zviedrijas līnija izmirusi 1871. gadā. Krievijas impērijas armijas ģenerālis Karls fon Tolls (Karl Wilhelm von Toll, 1777-1842) vispirms saņēma Sv. Romas impērijas barona titulu, bet 1829. gadā kļuva par Krievijas impērijas grāfu. 1855. gadā Krievijas impērijas Senāts atzina fon Tollu tiesības uz baronu titulu arī impērijas valdījumos.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: vēstures avotu pētnieks un muzejnieks Roberts fon Tolls (1802-1876); vēstures pētnieks Haralds fon Tolls (1848-?); ģeologs un arktikas pētnieks Edvards fon Tolls (Eduard Gustav von Toll, 1858-1902);
