Atšķirības starp "Volfi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Freiherr_Wolff_Wappen.png|right|thumb|250px|]] | [[Attēls:Freiherr_Wolff_Wappen.png|right|thumb|250px|]] | ||
'''fon Volfi''' (vc. ''von Wolff''; kr. ''фон Вольф'') - vācu izcelsmes (Lejassilēzija, Sagānas hercogiste) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta. Dzitas aizsācējs apmeties uz dzīvi narvā XVII gadsimta otrajā pusē. 1726. gadā fon Volfi ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1747. gadā tiem apstiprināts [[Brīvkungs|brīvkunga]] tituls. Ar 1857. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas [[Barons|barona]] titulu. Laika gaitā dzimta sadalījusies vairākās līnijās: | '''fon Volfi''' (vc. ''von Wolff''; kr. ''фон Вольф'') - vācu izcelsmes (Lejassilēzija, Sagānas hercogiste) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta. Dzitas aizsācējs apmeties uz dzīvi narvā XVII gadsimta otrajā pusē. 1726. gadā fon Volfi ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1747. gadā tiem apstiprināts [[Brīvkungs|brīvkunga]] tituls. Ar 1857. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas [[Barons|barona]] titulu. Laika gaitā dzimta sadalījusies vairākās līnijās: | ||
| − | * Jaunlaicenes līnija (''von Wolff a.d.H. Neu-Laitzen), kuras aizsācējs ir Saksijas kūrfirsta gvardes leitnants, Valkas apriņķa tiesas [[asesors]], apriņķa [[muižniecības maršals]], [[landrāts]] un Cēsu apriņķa baznīcu virspriekšnieks Johans Gotlībs II fon Volfs (1756–1817); | + | * Jaunlaicenes līnija (''von Wolff a.d.H. Neu-Laitzen''), kuras aizsācējs ir Saksijas kūrfirsta gvardes leitnants, Valkas apriņķa tiesas [[asesors]], apriņķa [[muižniecības maršals]], [[landrāts]] un Cēsu apriņķa baznīcu virspriekšnieks Johans Gotlībs II fon Volfs (1756–1817); |
... | ... | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 12. janvāris, plkst. 10.27
fon Volfi (vc. von Wolff; kr. фон Вольф) - vācu izcelsmes (Lejassilēzija, Sagānas hercogiste) vācbaltiešu bruņniecības dzimta. Dzitas aizsācējs apmeties uz dzīvi narvā XVII gadsimta otrajā pusē. 1726. gadā fon Volfi ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1747. gadā tiem apstiprināts brīvkunga tituls. Ar 1857. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. Laika gaitā dzimta sadalījusies vairākās līnijās:
- Jaunlaicenes līnija (von Wolff a.d.H. Neu-Laitzen), kuras aizsācējs ir Saksijas kūrfirsta gvardes leitnants, Valkas apriņķa tiesas asesors, apriņķa muižniecības maršals, landrāts un Cēsu apriņķa baznīcu virspriekšnieks Johans Gotlībs II fon Volfs (1756–1817);
...
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Inčukalna (Hinzenberg), Ropažu (Rodenpois), Buku (Buchhof), Lizuma (Lisohnshof), Druvienas (Druween), Vecgulbenes (Alt Schwanenburg), Valmes (Walmeshof), Stāmerienas (Stomersee), Litenes (Lettin), Kaives (Kaiwen), Kalna u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Gunta Minde. Stāmeriena: Pils, cilvēki un dokumenti. // Latvijas arhīvi. 2002.4., 7.-27. lpp.
- Zilgalvis Jānis. Vecgulbenes muiža: viens no fon Volfu dzimtas īpašumiem Vidzemē. - Rīga, 2011.
- Genealogisches Handbuch der livländischen Ritterschaft. Herausgegeben von Verband des livländischen Stammadels / Bearb. von Dr. Astaf v. Transche-Roseneck. Verlag für Sippenforschung und Wappenkunde E. A. Starke, Görlitz (Schles). Teil: Livland. Band I. – 1929. – S. 306-309
- Wolff Nicolas Freiherr von. Die Reichsfreiherren von Wolff in Livland, 1670-1920. - Dorpat (Tartu), 1936
