Atšķirības starp "Ungerni-Šternbergi" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
fon '''Ungerni, sauktu par Šternbergiem''' (''von Ungern genannt Sternberg'', kr. ''фон Унгерн-Штернберги'') - sena ungāru/lībiešu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | fon '''Ungerni, sauktu par Šternbergiem''' (''von Ungern genannt Sternberg'', kr. ''фон Унгерн-Штернберги'') - sena ungāru/lībiešu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | ||
| − | Par dzimtas aizsācēju tradīcijā pieņemts uzskatīt Rīgas bīskapa [[Vasalis|vasali]] Johanu, sauktu par Ungāru (''Joannes dictus de Ungaria''), kurš apprecēja mirušā lībiešu valdnieka Kaupo otro meitu, un no bīskapa Nikolaja Nauena 1260. gadā saņēma [[Lēnis|lēni]] Ogres upes lībiešu apdzīvotajā Madlienas (''Sissegal'') zemē. 1533. gadā Livonijas ordeņa vasalis Jirgens fon Ungerns no Pirkeles ( | + | Par dzimtas aizsācēju tradīcijā pieņemts uzskatīt Rīgas bīskapa [[Vasalis|vasali]] Johanu, sauktu par Ungāru (''Joannes dictus de Ungaria''), kurš apprecēja mirušā lībiešu valdnieka Kaupo otro meitu, un no bīskapa Nikolaja Nauena 1260. gadā saņēma [[Lēnis|lēni]] Ogres upes lībiešu apdzīvotajā Madlienas (''Sissegal'') zemē. 1533. gadā Livonijas ordeņa vasalis Jirgens fon Ungerns no Pirkeles (''Ungern-Sternberg a.d.H. Pürkel'') ieguva Sv. Romas impērijas [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. Kopš 1593. gadā Ungernu dzimtas piederīgie tiek saukti par Šternbergiem. 1653. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne I piešķīra brīvkungu titulu Zviedru Igaunijā dzīvojošajiem un tai kalpojošajiem Ungerniem-Šternbergiem, bet 1660. gadā dzimta tika ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1874. gadā Ēvaldam Aleksandram Andreasam Ungernam-Šternbergam piešķīra Krievijas impērijas grāfu titulu, bet [[Krievijas impērijas Senāts]] 1885. gadā apstiprināja dzimtas tiesības uz baronu titulu. 1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1841. gadā – [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1851. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā. |
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas armijas ģenerālmajors Nils fon Ungerns-Šternbergs (''Nils Alexander von Ungern-Sternberg'', ?-1721); Krievijas imperatora Pētera III ģenerāladjutants, krievu-turku kara (1768-1774) varonis, Pēterburgas gubernators (1774-1779) barons Karls fon Ungerns-Šternbergs (''Karl von Ungern genannt Sternberg'', 1730-1797); rakstnieks barons Aleksandrs fon Ungerns-Šternbergs (''Peter Alexander von Ungern-Sternberg'', kr. ''Александр фон Унгерн-Штернберг'', 1806-1868); [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] dalībnieks barons Romāns fon Ungerns-Šternbergs (''Roman Nicolaus Maximilian von Ungern-Sternberg'', kr. ''Роман Фёдорович фон Унгерн-Штернберг'', 1885-1921). | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas armijas ģenerālmajors Nils fon Ungerns-Šternbergs (''Nils Alexander von Ungern-Sternberg'', ?-1721); Krievijas imperatora Pētera III ģenerāladjutants, krievu-turku kara (1768-1774) varonis, Pēterburgas gubernators (1774-1779) barons Karls fon Ungerns-Šternbergs (''Karl von Ungern genannt Sternberg'', 1730-1797); rakstnieks barons Aleksandrs fon Ungerns-Šternbergs (''Peter Alexander von Ungern-Sternberg'', kr. ''Александр фон Унгерн-Штернберг'', 1806-1868); [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] dalībnieks barons Romāns fon Ungerns-Šternbergs (''Roman Nicolaus Maximilian von Ungern-Sternberg'', kr. ''Роман Фёдорович фон Унгерн-Штернберг'', 1885-1921). | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 18. februāris, plkst. 19.44
fon Ungerni, sauktu par Šternbergiem (von Ungern genannt Sternberg, kr. фон Унгерн-Штернберги) - sena ungāru/lībiešu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Par dzimtas aizsācēju tradīcijā pieņemts uzskatīt Rīgas bīskapa vasali Johanu, sauktu par Ungāru (Joannes dictus de Ungaria), kurš apprecēja mirušā lībiešu valdnieka Kaupo otro meitu, un no bīskapa Nikolaja Nauena 1260. gadā saņēma lēni Ogres upes lībiešu apdzīvotajā Madlienas (Sissegal) zemē. 1533. gadā Livonijas ordeņa vasalis Jirgens fon Ungerns no Pirkeles (Ungern-Sternberg a.d.H. Pürkel) ieguva Sv. Romas impērijas brīvkunga titulu. Kopš 1593. gadā Ungernu dzimtas piederīgie tiek saukti par Šternbergiem. 1653. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne I piešķīra brīvkungu titulu Zviedru Igaunijā dzīvojošajiem un tai kalpojošajiem Ungerniem-Šternbergiem, bet 1660. gadā dzimta tika ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1874. gadā Ēvaldam Aleksandram Andreasam Ungernam-Šternbergam piešķīra Krievijas impērijas grāfu titulu, bet Krievijas impērijas Senāts 1885. gadā apstiprināja dzimtas tiesības uz baronu titulu. 1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1841. gadā – Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1851. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas armijas ģenerālmajors Nils fon Ungerns-Šternbergs (Nils Alexander von Ungern-Sternberg, ?-1721); Krievijas imperatora Pētera III ģenerāladjutants, krievu-turku kara (1768-1774) varonis, Pēterburgas gubernators (1774-1779) barons Karls fon Ungerns-Šternbergs (Karl von Ungern genannt Sternberg, 1730-1797); rakstnieks barons Aleksandrs fon Ungerns-Šternbergs (Peter Alexander von Ungern-Sternberg, kr. Александр фон Унгерн-Штернберг, 1806-1868); Krievijas pilsoņu kara dalībnieks barons Romāns fon Ungerns-Šternbergs (Roman Nicolaus Maximilian von Ungern-Sternberg, kr. Роман Фёдорович фон Унгерн-Штернберг, 1885-1921).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Aderkašu (Fistehl, Fistehlen), Cīruļu (Swirgellen, Swirgekaln), Urgas (Orgishof), Ungurmuiža (Orellen), Purmsātu (Pormsahten) u.c. muižas.
