Atšķirības starp "Henningi" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
fon '''Henningi''' (''von Henning'', ''фон Геннинг'') - vācu izcelsmes (Veimāra) vācbaltiešu bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] un Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. | fon '''Henningi''' (''von Henning'', ''фон Геннинг'') - vācu izcelsmes (Veimāra) vācbaltiešu bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] un Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. | ||
| − | Dzimtas aizsācējs ir | + | Dzimtas aizsācējs ir jurists Zalomons Henings (''Salomon Henning'', 1528–1589), kurš pēc [[Ketlers Gothards III|Gotharda fon Ketlera]] uzaicinājuma 1554. gadā ieradās Kurzemē, bet 1566. gadā par izcilu dienestu tika iecelts [[Dižciltība|dižciltīgo]] kārtā. 1629. gadā Henningi ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. |
| − | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: hercoga Gotharda fon Ketlera sekretārs un padomnieks, [[Heninga Livonijas Kurzemes hronika|Livonijas un Kurzemes hronikas]] autors, jurists Zalomons Henings (''Salomon Henning'', 1528–1589); LU profesors Richards Henings (''Richard von Henning''; ?-1922) |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas īpašumā bijušas Vānes (''Wahnen''), Bērzgales (''Bersgal''), Turkalnes (''Turkaln'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas īpašumā bijušas Vānes (''Wahnen''), Bērzgales (''Bersgal''), Turkalnes (''Turkaln'') u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 6. marts, plkst. 07.49
fon Henningi (von Henning, фон Геннинг) - vācu izcelsmes (Veimāra) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Kurzemes hercogistē un Krievijas impērijas Kurzemes guberņā.
Dzimtas aizsācējs ir jurists Zalomons Henings (Salomon Henning, 1528–1589), kurš pēc Gotharda fon Ketlera uzaicinājuma 1554. gadā ieradās Kurzemē, bet 1566. gadā par izcilu dienestu tika iecelts dižciltīgo kārtā. 1629. gadā Henningi ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: hercoga Gotharda fon Ketlera sekretārs un padomnieks, Livonijas un Kurzemes hronikas autors, jurists Zalomons Henings (Salomon Henning, 1528–1589); LU profesors Richards Henings (Richard von Henning; ?-1922)
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas īpašumā bijušas Vānes (Wahnen), Bērzgales (Bersgal), Turkalnes (Turkaln) u.c. muižas.
