Atšķirības starp "Kalpaka bataljons" versijām
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | [[Attēls:Kalpaks.jpg|right|thumb| | + | [[Attēls:Kalpaks.jpg|right|thumb|200px|apakšpulkvedis O.Kalpaks]] |
'''Atsevišķais latviešu bataljons''' jeb '''Latviešu atsevišķais bataljons''' (vc. ''lettisches Bataillon'', kr. ''Отдельный латышский батальон ландесвера'') - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) latviešu nacionālā vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, saformēta 1919. gada 5. janvārī Mītavā (mūsd. Jelgava) no nedezertējušajiem latviešu tautības zemessargiem. Komandieri: [[apakšpulkvedis]] [[Kalpaks Oskars|O.Kalpaks]] (05.01.1919.-06.03.1919.); [[kapitans]] J.Balodis (06.03.1919.-21.03.1919.). | '''Atsevišķais latviešu bataljons''' jeb '''Latviešu atsevišķais bataljons''' (vc. ''lettisches Bataillon'', kr. ''Отдельный латышский батальон ландесвера'') - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) latviešu nacionālā vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, saformēta 1919. gada 5. janvārī Mītavā (mūsd. Jelgava) no nedezertējušajiem latviešu tautības zemessargiem. Komandieri: [[apakšpulkvedis]] [[Kalpaks Oskars|O.Kalpaks]] (05.01.1919.-06.03.1919.); [[kapitans]] J.Balodis (06.03.1919.-21.03.1919.). | ||
Bataljonu izveidoja janvāra sākumā no atlikušajiem (nedezertējušajiem) latviešu vienību karavīriem: | Bataljonu izveidoja janvāra sākumā no atlikušajiem (nedezertējušajiem) latviešu vienību karavīriem: |
Versija, kas saglabāta 2018. gada 25. aprīlis, plkst. 09.46
Atsevišķais latviešu bataljons jeb Latviešu atsevišķais bataljons (vc. lettisches Bataillon, kr. Отдельный латышский батальон ландесвера) - Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) latviešu nacionālā vienība Latvijas Neatkarības kara laikā, saformēta 1919. gada 5. janvārī Mītavā (mūsd. Jelgava) no nedezertējušajiem latviešu tautības zemessargiem. Komandieri: apakšpulkvedis O.Kalpaks (05.01.1919.-06.03.1919.); kapitans J.Balodis (06.03.1919.-21.03.1919.). Bataljonu izveidoja janvāra sākumā no atlikušajiem (nedezertējušajiem) latviešu vienību karavīriem:
- 1. rota (virsnieku rezerves rotas un Latgales virsnieku rotas paliekas), rotas k-ris kapitans J.Balodis;
- 2. rota (Cēsu rotas, 2. Rīgas zemessargu rotas, 2. Rīgas zemessargu rotas un Latgales apakšvirsnieku rotas paliekas), rotas k-ris štabskapitans Skujiņš;
Tika iekļauts hauptmaņa Dormogena nodaļā. Pie Ventas aizsardzības līnijas papildināts ar Artuma-Hartmaņa jātnieku nodaļu (februāra beigās bataljonā skaitījās aptuveni 600 vīru, kas bruņoti ar modernām britu karabīnēm). 3. martā Latvijas zemessardze izvērsa plašu uzbrukumu pret lieliniekiem - operācija "Atkusnis" (Tauwetter), - kur Atsevišķā bataljona uzdevums pirmajā posmā bija ieņemt apdzīvotas vietas gar Skrundas-Saldus ceļu, kur sadursmē pie Airītēm krita bataljona komandieris. 21.03.1919. bataljons tika papildināts vēl ar 2 rotām un pārformēts par Atsevišķo latviešu brigādi.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 70.-72. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 170. lpp.
- Latvijas armija 20 gados. Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 65.-68. lpp.
- Virza E. Pirmais Latvijas nacionālā karaspēka virspavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks. – Rīga, 1927 .
- Ramats K. Kalpaka bataljons neatkarības cīņās. – Rīga, 1929.
- Mugurēvičs Ē. Oskars Kalpaks. Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu varoņa dzīves un kauju ceļš. – Rīga, 2005.
- Pulkvedis-leitnants Arturs Jansons. Latvijas nacionālā karaspēka Kalpaka bataljona pirmās brīvprātīgās kaujas vienības Cēsu rotas dibinātājs un pirmais komandieris: Atmiņu un vēsturisku faktu apkopojums – Rīga, 1998.
- Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929.