Atšķirības starp "Kalpaka bataljons" versijām
m |
m (→) |
||
11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
Attēls:Strelnpulku_virsnieka_nozime.png|latviešu daļu virsnieka krūšu nozīme | Attēls:Strelnpulku_virsnieka_nozime.png|latviešu daļu virsnieka krūšu nozīme | ||
Attēls:Brivpratigie_3-12-1918.jpg|pirmie brīvprātīgie, 12. 1918. | Attēls:Brivpratigie_3-12-1918.jpg|pirmie brīvprātīgie, 12. 1918. | ||
+ | Attēls:Mitava 01.1919.jpg|Jelgavā 05.01.1919. | ||
Attēls:Begsana_no_Mitavas_1919.jpg|latviešu daļas atkāpjas no Jelgavas uz Liepāju. 01. 1919. | Attēls:Begsana_no_Mitavas_1919.jpg|latviešu daļas atkāpjas no Jelgavas uz Liepāju. 01. 1919. | ||
Attēls:Rudbarzos_kalpakiesi.jpg|Rudbāržu muižā, 03.1919. | Attēls:Rudbarzos_kalpakiesi.jpg|Rudbāržu muižā, 03.1919. |
Versija, kas saglabāta 2018. gada 25. aprīlis, plkst. 09.47
Atsevišķais latviešu bataljons jeb Latviešu atsevišķais bataljons (vc. lettisches Bataillon, kr. Отдельный латышский батальон ландесвера) - Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) latviešu nacionālā vienība Latvijas Neatkarības kara laikā, saformēta 1919. gada 5. janvārī Mītavā (mūsd. Jelgava) no nedezertējušajiem latviešu tautības zemessargiem. Komandieri: apakšpulkvedis O.Kalpaks (05.01.1919.-06.03.1919.); kapitans J.Balodis (06.03.1919.-21.03.1919.). Bataljonu izveidoja janvāra sākumā no atlikušajiem (nedezertējušajiem) latviešu vienību karavīriem:
- 1. rota (virsnieku rezerves rotas un Latgales virsnieku rotas paliekas), rotas k-ris kapitans J.Balodis;
- 2. rota (Cēsu rotas, 2. Rīgas zemessargu rotas, 2. Rīgas zemessargu rotas un Latgales apakšvirsnieku rotas paliekas), rotas k-ris štabskapitans Skujiņš;
Tika iekļauts hauptmaņa Dormogena nodaļā. Pie Ventas aizsardzības līnijas papildināts ar Artuma-Hartmaņa jātnieku nodaļu (februāra beigās bataljonā skaitījās aptuveni 600 vīru, kas bruņoti ar modernām britu karabīnēm). 3. martā Latvijas zemessardze izvērsa plašu uzbrukumu pret lieliniekiem - operācija "Atkusnis" (Tauwetter), - kur Atsevišķā bataljona uzdevums pirmajā posmā bija ieņemt apdzīvotas vietas gar Skrundas-Saldus ceļu, kur sadursmē pie Airītēm krita bataljona komandieris. 21.03.1919. bataljons tika papildināts vēl ar 2 rotām un pārformēts par Atsevišķo latviešu brigādi.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 70.-72. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 170. lpp.
- Latvijas armija 20 gados. Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 65.-68. lpp.
- Virza E. Pirmais Latvijas nacionālā karaspēka virspavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks. – Rīga, 1927 .
- Ramats K. Kalpaka bataljons neatkarības cīņās. – Rīga, 1929.
- Mugurēvičs Ē. Oskars Kalpaks. Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu varoņa dzīves un kauju ceļš. – Rīga, 2005.
- Pulkvedis-leitnants Arturs Jansons. Latvijas nacionālā karaspēka Kalpaka bataljona pirmās brīvprātīgās kaujas vienības Cēsu rotas dibinātājs un pirmais komandieris: Atmiņu un vēsturisku faktu apkopojums – Rīga, 1998.
- Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929.