Atšķirības starp "Mutazalīti" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[mutazalīti]] – VIII gs. izveidojies t.s. racionālistu virziens [[sunnīti|sunnītismā]], IX gs. guva plašu polularitāti pilsētnieku un izglītotās militārās elites vidū. Vērsās pret agrīnā [[Islāms|islāma]] antropomorfismu, postulējot, ka Dievs nekādi nelīdzinās tam, ko radījis, un ar cilvēka prātu nav saprotams, savukārt [[Korāns]] nav galīgs, bet dots kā alegoriska pamācība, nevis burtiski uztverama instrukcija. Noliedza iepriekšnolemtības dogmātu, uzskatīja, ka cilvēka griba ir brīva. Savā teorijā plaši izmantoja [[Islama filosofija|filosofijas]] un loģikas argumentus, filosofijas terminus. | + | [[mutazalīti]] – VIII gs. izveidojies t.s. racionālistu virziens [[sunnīti|sunnītismā]], IX gs. guva plašu polularitāti pilsētnieku un izglītotās militārās elites vidū. Vērsās pret agrīnā [[Islāms|islāma]] antropomorfismu, postulējot, ka Dievs nekādi nelīdzinās tam, ko radījis, un ar cilvēka prātu nav saprotams, savukārt [[Korāns]] nav galīgs, bet dots kā alegoriska pamācība, nevis burtiski uztverama instrukcija. Noliedza iepriekšnolemtības dogmātu, uzskatīja, ka cilvēka griba ir brīva. Savā teorijā plaši izmantoja [[Islama filosofija|filosofijas]] un loģikas argumentus, filosofijas terminus. XI-XII gs. mijā krita nežēlastībā, kad pret mutazalītiem vērsās t.s. "īstenticīgā kalama" ortodoksālie teologi, kas izmantoja filosofiju un loģiku domātu nostiprināšanai un aizstāvēšanai pret kritiku. |
[[Kategorija:Islams]] | [[Kategorija:Islams]] | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 1. jūlijs, plkst. 18.45
mutazalīti – VIII gs. izveidojies t.s. racionālistu virziens sunnītismā, IX gs. guva plašu polularitāti pilsētnieku un izglītotās militārās elites vidū. Vērsās pret agrīnā islāma antropomorfismu, postulējot, ka Dievs nekādi nelīdzinās tam, ko radījis, un ar cilvēka prātu nav saprotams, savukārt Korāns nav galīgs, bet dots kā alegoriska pamācība, nevis burtiski uztverama instrukcija. Noliedza iepriekšnolemtības dogmātu, uzskatīja, ka cilvēka griba ir brīva. Savā teorijā plaši izmantoja filosofijas un loģikas argumentus, filosofijas terminus. XI-XII gs. mijā krita nežēlastībā, kad pret mutazalītiem vērsās t.s. "īstenticīgā kalama" ortodoksālie teologi, kas izmantoja filosofiju un loģiku domātu nostiprināšanai un aizstāvēšanai pret kritiku.
