Atšķirības starp "Kārtu pārstāvniecības monarhija" versijām

'''Kārtu pārstāvniecības monarhija''', '''kārtu pārstāvniecība''' (an. ''Estates General'', fr. ''les états généraux du royaume ou États-Généraux'', vc. ''Generalstände'', kr. ''cословно-представительная монархия, сословное представительство'') - sabiedrības pārvaldes sistēma lielākajā daļā [[Valsts|valstu]] vēlajos [[Viduslaiki|viduslaikos]], pārejas periodā no [[Senjorālā monarhija|senjorālās monarhijas]] un [[Absolūtā monarhija|absolūto monarhiju]], kad valsts pārvaldē ar padomdevēja ([[Monarhs|monarham]]) tiesībām vai likumdevēja funkcijām darbojās visu sabiedrības brīvo sociālo [[Kārta|kārtu]] pārstāvju delegātu kopsapulce, kas sanāca regulāri vai pēc vajadzības, plašākos jautājumos aizstājot ''[[Karaļa kūrija|monarhu padomes]]'' (kurās monarhs padomniekus uzaicināja pats). Paralēli pastāvēja provinču kārtu pārstāvju sapulces: Francijas karalistē - provinču štati, Žečpospoļitā - [[Seimiks|seimiki]], vācu zemēs - [[Landtāgs|landtāgi]], kurās lēma vietējās provinces jautājumus. Kārtu pārstāvniecības sistēma dažādās Centrālās un Austrumeiropas zemēs veidojās un funkcionēja stipri atšķirīgi. Tāpēc lietot trafareto salīdzināšanas paņēmienu, Eiropas mērogā uzskaitot tikai augstākos valsts pārstāvniecības institūtus ([[Parlaments]], [[Ģenerālštati]], [[Seims]], [[Bajāru dome]], [[Zemes sapulce]], [[Reihstāgs]]) nozīmē to stipri vienkāršot. XVIII gs., izveidojoties [[Absolūtisms|'''absolūtismam''']], kārtu pārstāvniecība izzuda pati no sevis.