Atšķirības starp "Rīgas vietniecība" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 7. decembris, plkst. 10.06

Vidzemes guberņas teritorija ap 1820. gadu (bijusī Rīgas vietniecība)

Rīgas vietniecība jeb Rīgas vietniecības guberņa (kr. Рижское наместничество) - administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā no 1783. līdz 1796. gadam, sastāvēja no 9 apriņķiem – Rīgas, Cēsu, Valkas, Valmieras, Pērnavas, Vīlandes, Veravas, Tērbatas un Sāmsalas. Pārvaldīja imperatora iecelts ģenerālgubernators, kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku. Tā padomdevēja organizācija bija landrātu kolēģija, ko Baltijā sarunvalodā dēvēja par "valdību". Ģenerālgubernatora rīkojumus, ko viņš izdeva, saskaņojot ar landrātu kolēģiju, sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks vietniecības teritorijā. Katrā apriņķī tika izveidota zemes tiesa, kurā no 5 piesēdētājiem 2 bija zemnieki. 1786. gadā tika likvidēta landrātu kolēģija. Rīgas rāti nomainīja ar vēlētu pilsētas galvu un pilsētas Domi (1787.), tika reformētas tiesas. Lielās ģildes vietā izveidoja 3 tirgotāju ģildes (pēc mantas cenza), ierobežoja cunftu monopolstāvokli. Rīgas vietniecība tika likvidēta 1796. gada novembrī, pārdēvējot to par Vidzemes guberņu.

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 67. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Latvijas Valsts vēstures arhīva fonda kartiņa