Atšķirības starp "Rīgas vietniecība" versijām

'''Rīgas vietniecība''' jeb '''Rīgas vietniecības guberņa''' (kr. ''Рижское наместничество'', vāc. ''Rigaer Stattahalterschaften'') - administratīvi teritoriāla vienība [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] no 03.07.1783. līdz 12.12.1796. gadam, mūsdienu Ziemeļlatvijas un Dienvidigaunijas teritorijā, sastāvēja no 9 apriņķiem – Rīgas, Cēsu, Valkas, Valmieras, Pērnavas, Vīlandes, Veravas, Tērbatas un Sāmsalas. Izveidota no [[Rīgas guberņa]]s. Pārvaldīja [[Imperators|imperatora]] iecelts [[ģenerālgubernators]], kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku. Tā padomdevēja organizācija bija ''[[landrātu kolēģija]]'', ko Baltijā sarunvalodā dēvēja par "valdību". Ģenerālgubernatora rīkojumus, ko viņš izdeva, saskaņojot ar landrātu kolēģiju, sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks vietniecības teritorijā. Katrā apriņķī tika izveidota [[zemes tiesa]], kurā no 5 piesēdētājiem 2 bija zemnieki. 1786. gadā tika likvidēta ''landrātu kolēģija''. [[Rīgas rāte|Rīgas rāti]] nomainīja ar vēlētu ''pilsētas galvu'' un pilsētas ''Domi'' (1787.), tika reformētas tiesas. [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] vietā izveidoja 3 tirgotāju [[ģilde]]s (pēc mantas [[Cenzs|cenza]]), ierobežoja [[Cunfte|cunftu]] monopolstāvokli. Rīgas vietniecība tika likvidēta 1796. gada novembrī, pārdēvējot to par [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņu]].

'''Rīgas vietniecība''' jeb '''Rīgas vietniecības guberņa''' (kr. ''Рижское наместничество'', vāc. ''Rigaer Stattahalterschaften'') - administratīvi teritoriāla vienība [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] no 03.07.1783. līdz 12.12.1796. gadam, mūsdienu Ziemeļlatvijas un Dienvidigaunijas teritorijā, sastāvēja no 9 apriņķiem – Rīgas, Cēsu, Valkas, Valmieras, Pērnavas, Vīlandes, Veravas, Tērbatas un Sāmsalas. Izveidota no [[Rīgas guberņa]]s. Pārvaldīja [[Imperators|imperatora]] iecelts [[ģenerālgubernators]], kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku. Tā padomdevēja organizācija bija ''[[landrātu kolēģija]]'', ko Baltijā sarunvalodā dēvēja par "valdību". Ģenerālgubernatora rīkojumus, ko viņš izdeva, saskaņojot ar landrātu kolēģiju, sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks vietniecības teritorijā. Katrā apriņķī tika izveidota [[zemes tiesa]], kurā no 5 piesēdētājiem 2 bija zemnieki. 1786. gadā tika likvidēta ''landrātu kolēģija''. [[Rīgas rāte|Rīgas rāti]] nomainīja ar vēlētu ''pilsētas galvu'' un pilsētas ''Domi'' (1787.), tika reformētas tiesas. [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] vietā izveidoja 3 tirgotāju [[ģilde]]s (pēc mantas [[Cenzs|cenza]]), ierobežoja [[Cunfte|cunftu]] monopolstāvokli. Rīgas vietniecība tika likvidēta 1796. gada novembrī, pārdēvējot to par [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņu]].