Atšķirības starp "Skavons" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Skavons 18gs.jpg|right|thumb|200px|18. gs.]] | [[Attēls:Skavons 18gs.jpg|right|thumb|200px|18. gs.]] | ||
| − | '''Skavons''' (it. ''schiavona'') - 17.-18. gs. algotņu vienībās un kavalērijā populārs vienasmens [[zobens]] ar raksturīgu grozveida [[Garde|gardi]]. Asmens trīts tikai no vienas puses pēc [[Palašs|palaša]] principa. Šķērsgriezumā trīsstūris. | + | '''Skavons''' (it. ''schiavona'') - 17.-18. gs. algotņu vienībās un kavalērijā populārs vienasmens [[zobens|zobena]] tips ar raksturīgu grozveida [[Garde|gardi]]. Asmens trīts tikai no vienas puses pēc [[Palašs|palaša]] principa. Šķērsgriezumā trīsstūris. |
Zobena tips radies 16-17. gs. mijā Venēcijā, kur to lietoja [[Dodžs|dodža]] gvarde, kas tika komplektēta no no Balkānu piekrastes algotņiem (Skavonas, Istras, Dalmācijas). Pamatā [[rapieris]], kas pārveidots ciršanai, nevis paukošanai - platāks vienasmens, - tātad piemērots arī tiem, kas nav mācījušies smalkās aristokrātu paukošanas skolās, bet spēks kaulos bija. Eiropā izplatījās 18. gs. kā kavalērijas ierocis (zirgā sēžot ir jācērt, nevis jāpauko). | Zobena tips radies 16-17. gs. mijā Venēcijā, kur to lietoja [[Dodžs|dodža]] gvarde, kas tika komplektēta no no Balkānu piekrastes algotņiem (Skavonas, Istras, Dalmācijas). Pamatā [[rapieris]], kas pārveidots ciršanai, nevis paukošanai - platāks vienasmens, - tātad piemērots arī tiem, kas nav mācījušies smalkās aristokrātu paukošanas skolās, bet spēks kaulos bija. Eiropā izplatījās 18. gs. kā kavalērijas ierocis (zirgā sēžot ir jācērt, nevis jāpauko). | ||
[[Kategorija:Zobeni]] | [[Kategorija:Zobeni]] | ||
Versija, kas saglabāta 2020. gada 15. jūlijs, plkst. 10.04
Skavons (it. schiavona) - 17.-18. gs. algotņu vienībās un kavalērijā populārs vienasmens zobena tips ar raksturīgu grozveida gardi. Asmens trīts tikai no vienas puses pēc palaša principa. Šķērsgriezumā trīsstūris.
Zobena tips radies 16-17. gs. mijā Venēcijā, kur to lietoja dodža gvarde, kas tika komplektēta no no Balkānu piekrastes algotņiem (Skavonas, Istras, Dalmācijas). Pamatā rapieris, kas pārveidots ciršanai, nevis paukošanai - platāks vienasmens, - tātad piemērots arī tiem, kas nav mācījušies smalkās aristokrātu paukošanas skolās, bet spēks kaulos bija. Eiropā izplatījās 18. gs. kā kavalērijas ierocis (zirgā sēžot ir jācērt, nevis jāpauko).
