Atšķirības starp "Kambarnieki" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Kambarnieki''' (''Kammernecken'') - 17.-18. gs. [[algādži]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] kuri ar sava kunga atļauju noteiktu laiku strādāja pilsētā. Kā atlīdzību par darbu saņēma dzīvesvietu (namnieku vai pilsētas zemnieku dzīvojamo ēku palīgpiebūvēs vai palīgtelpās - kambaros), pārtiku un apģērbu, bet ne algu naudā. Kambarnieku darbu un pienākumus regulēja īpaši pilsētas policijas noteikumi jeb bursprākas. Nav noskaidrots, vai kambarnieki bija personiski brīvi cilvēki, jeb dzimtcilvēki.
+
'''Kambarnieki''' (''Kammernecken'') - 17.-18. gs. [[algādži]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]], kuri ar sava kunga atļauju dzīvoja un strādāja pilsētā. Kā atlīdzību par darbu saņēma dzīvesvietu (namnieku vai pilsētas zemnieku dzīvojamo ēku palīgpiebūvēs vai palīgtelpās - kambaros), pārtiku un apģērbu, bet ne algu naudā. Kambarnieku darbu un pienākumus regulēja īpaši pilsētas policijas noteikumi jeb bursprākas. Nav noskaidrots, vai kambarnieki bija personiski brīvi cilvēki, jeb dzimtcilvēki.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2022. gada 18. oktobris, plkst. 06.49

Kambarnieki (Kammernecken) - 17.-18. gs. algādži Kurzemes hercogistē, kuri ar sava kunga atļauju dzīvoja un strādāja pilsētā. Kā atlīdzību par darbu saņēma dzīvesvietu (namnieku vai pilsētas zemnieku dzīvojamo ēku palīgpiebūvēs vai palīgtelpās - kambaros), pārtiku un apģērbu, bet ne algu naudā. Kambarnieku darbu un pienākumus regulēja īpaši pilsētas policijas noteikumi jeb bursprākas. Nav noskaidrots, vai kambarnieki bija personiski brīvi cilvēki, jeb dzimtcilvēki.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 21. lpp.