Atšķirības starp "Edvards VII, Lielbritānijas karalis" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
39. rindiņa: 39. rindiņa:
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 06.05.1910.<br /> Bekingemu pilī, Londonā
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 06.05.1910.<br /> Bekingemu pilī, Londonā
 
|}
 
|}
'''Eduards VII''' (''Albert Edward of Saxe-Coburg-Gotha'') - Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes [[karalis]], Indijas imperators (1901.-1910.). karalienes Viktorijas vecākais dēls. Tronī kāpa pēc mātes nāves 59 gadu vecumā - gadu ziņā visvecākais [[Velsas princis]] Lielbitānijas vēsturē (būdams princis, nepiedalījās nekādās iekš- vai ārpolitikas aktivitātēs). Mātes vēlme bijusi, lai viņš valda kā "Alberts-Eduards" taču, tā kā līdzšinējā Lielbritānijas vēsturē precedentu ar monarha dubultvārdu nebija un, kas nav mazsvarīgi, sadzīviski "Alberts" uzskatīja par vācu vārdu, viņš kronējās ar savu otro vārdu kā Eduards. Tautā tika dēvēts par "Eiropas tēvoci" (''the Uncle of Europe''), jo liela daļa valdošo [[Monarhs|monarhu]] bija viņa krustbērni (t.sk. [[Nikolajs II (Krievijas imperators)|Nikolajs II]] un [[Vilhelms II (Vācijas imperators)|Vilhelms II]]). Ārpolitikā deva lielu ieguldījumu [[Antante]]s izveidošanā, kas tapa, lielā mērā pateicoties viņa vizītēm Francijas Republikā (1903.) un Krievijas impērijā (1908.). Iekšpolitikā viņa valdīšana saistās ar strauju rūpniecības attīstību kā arī ar kara flotes un kara medicīnas dienesta reformām. Privātajā dzīvē bijis ļoti dzīvespriecīgs, kaislīgs zirgu un skaistu sieviešu cienītājs, kas tomēr nekaitēja viņa reputācijai, un savas dzīves laikā pavalstnieku vidū un ārpus impērijas robežām Eduards bija viens no populārākajiem tās karaļiem Lielbritānijas vēsturē.
+
'''Eduards VII''' (''Albert Edward, By the Grace of God, of the United Kingdom of Great Britain and Ireland and of the British Dominions beyond the Seas King, Defender of the Faith, Emperor of India'') - Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes [[karalis]], Indijas imperators (1901.-1910.). karalienes Viktorijas vecākais dēls. Tronī kāpa pēc mātes nāves 59 gadu vecumā - gadu ziņā visvecākais [[Velsas princis]] Lielbitānijas vēsturē (būdams princis, nepiedalījās nekādās iekš- vai ārpolitikas aktivitātēs). Mātes vēlme bijusi, lai viņš valda kā "Alberts-Eduards" taču, tā kā līdzšinējā Lielbritānijas vēsturē precedentu ar monarha dubultvārdu nebija un, kas nav mazsvarīgi, sadzīviski "Alberts" uzskatīja par vācu vārdu, viņš kronējās ar savu otro vārdu kā Eduards. Tautā tika dēvēts par "Eiropas tēvoci" (''the Uncle of Europe''), jo liela daļa valdošo [[Monarhs|monarhu]] bija viņa krustbērni (t.sk. [[Nikolajs II (Krievijas imperators)|Nikolajs II]] un [[Vilhelms II (Vācijas imperators)|Vilhelms II]]). Ārpolitikā deva lielu ieguldījumu [[Antante]]s izveidošanā, kas tapa, lielā mērā pateicoties viņa vizītēm Francijas Republikā (1903.) un Krievijas impērijā (1908.). Iekšpolitikā viņa valdīšana saistās ar strauju rūpniecības attīstību kā arī ar kara flotes un kara medicīnas dienesta reformām. Privātajā dzīvē bijis ļoti dzīvespriecīgs, kaislīgs zirgu un skaistu sieviešu cienītājs, kas tomēr nekaitēja viņa reputācijai, un savas dzīves laikā pavalstnieku vidū un ārpus impērijas robežām Eduards bija viens no populārākajiem tās karaļiem Lielbritānijas vēsturē.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 16. decembris, plkst. 11.49

Eduards VII
Edward VII king of UKingdom.jpg
Valda 22.01.1901.- 06.05.1910.
Kronēšana 09.08.1902.
Sieva Aleksandra af Glukburga

(Dānijas princese)

Bērni

Alberts Viktors, Klarensas hercogs
Džordžs, Velsas princis
Luīze, karaļnama princese
Viktorija, karaļnama princese
Mauda, karaļnama princese
Aleksandrs, karaļnama princis

Karaliskais nams Vindzoru dinastija
Tēvs Alberts fon Koburgs, princis konsorts

Saksijas Koburgas un Gotas hercogs

Māte Viktorija
Dzimis 09.11.1841.
Bekingemu pilī, Londonā
Miris 06.05.1910.
Bekingemu pilī, Londonā

Eduards VII (Albert Edward, By the Grace of God, of the United Kingdom of Great Britain and Ireland and of the British Dominions beyond the Seas King, Defender of the Faith, Emperor of India) - Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karalis, Indijas imperators (1901.-1910.). karalienes Viktorijas vecākais dēls. Tronī kāpa pēc mātes nāves 59 gadu vecumā - gadu ziņā visvecākais Velsas princis Lielbitānijas vēsturē (būdams princis, nepiedalījās nekādās iekš- vai ārpolitikas aktivitātēs). Mātes vēlme bijusi, lai viņš valda kā "Alberts-Eduards" taču, tā kā līdzšinējā Lielbritānijas vēsturē precedentu ar monarha dubultvārdu nebija un, kas nav mazsvarīgi, sadzīviski "Alberts" uzskatīja par vācu vārdu, viņš kronējās ar savu otro vārdu kā Eduards. Tautā tika dēvēts par "Eiropas tēvoci" (the Uncle of Europe), jo liela daļa valdošo monarhu bija viņa krustbērni (t.sk. Nikolajs II un Vilhelms II). Ārpolitikā deva lielu ieguldījumu Antantes izveidošanā, kas tapa, lielā mērā pateicoties viņa vizītēm Francijas Republikā (1903.) un Krievijas impērijā (1908.). Iekšpolitikā viņa valdīšana saistās ar strauju rūpniecības attīstību kā arī ar kara flotes un kara medicīnas dienesta reformām. Privātajā dzīvē bijis ļoti dzīvespriecīgs, kaislīgs zirgu un skaistu sieviešu cienītājs, kas tomēr nekaitēja viņa reputācijai, un savas dzīves laikā pavalstnieku vidū un ārpus impērijas robežām Eduards bija viens no populārākajiem tās karaļiem Lielbritānijas vēsturē.

Literatūra

  • Ensor, R.C.K. England 1870-1914. - Clarendon Press: Oxford, 1936
  • Ponsonby Frederick. Recollections of Three Reigns. - Eyre & Spottiswoode: London, 1951
  • Walker Richard. The Savile Row Story: An Illustrated History. - Prion: London, 1988 ISBN 1-85375-000-X.

Resursi internetā par šo tēmu


Priekštecis:
Viktorija
Lielbritānijas karalis
1901-1910
Pēctecis:
Džordžs V