Atšķirības starp "Reihstāgs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
 
{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
−
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Reihstāga prezidenti (1871.–1918.)'''
+
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''impērijas Reihstāga prezidenti (1871.–1918.)'''
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" |
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" |

Versija, kas saglabāta 2008. gada 23. decembris, plkst. 09.46

impērijas Reihstāga prezidenti (1871.–1918.)
  • Eduard Simson: 1871.-1874.
  • Maximilian Franz August von Forckenbeck: 1874.-1879.
  • Otto Theodor von Seydewitz: 1879.-1880.
  • Adolf Graf von Arnim-Boitzenburg: 1880.-1881.
  • Gustav Konrad Heinrich von Goßler: 1881.
  • Albert Erdmann Karl Gerhard von Levetzow: 1881.-1884.
  • Wilhelm von Wedell-Piesdorf: 1884.-1888.
  • Albert Erdmann Karl Gerhard von Levetzow: 1888.-1895.
  • Rudolf Freiherr von Buol-Berenberg: 1895.-1898.
  • Franz von Ballestrem: 1898.-1907.
  • Udo Graf zu Stolberg-Wernigerode: 1907.-1910.
  • Hans Graf von Schwerin-Löwitz: 1910.-1912.
  • Johannes Kaempf: 1912.-1918.
  • Konstantin Fehrenbach: 1918.

Reihstāgs (vāc. Reichstag no Reich - "valsts" + Tag - "diena") - atkarībā no konteksta: 1. Augstākās bruņniecības un garīdzniecības sapulce Sv. Romas impērijas zemēs agrās monarhijas laikā (kurā kopš XIII gs. piedalījās arī pilsētniecības pārstāvji). 2. Ziemeļvācu savienības (Norddeutscher Bund) parlamenta apakšpalāta 1867.-1871. gados. 3. Vācijas impērijā parlamenta apakšpalāta (augšpalāta - Bundesrāts), vēlēta pārstāvniecības likumdevēju institūcija, piedalījās likumdošanas darbā, valsts budžeta izveidē, kontrolēja izpildvaru. 3. Veimāras republikas laikā (1919.-1933.) parlamenta apakšpalāta, ko ievēlējā pēc proporcionālās pārstāvniecības principa. 4. Trešajā reihā parlamenta nosaukums laikā līdz 1945. gadam.

Nosaukums citās valodās:

  • krieviski: Рейхстаг

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp.
  • Thomas Nipperdey. Deutsche Geschichte 1866-1918. / Bd.II: Machtstaat vor der Demokratie. - München, 1998, S. 41-48. ISBN 3-406-44038-X
  • Wolfram Siemann. Gesellschaft im Aufbruch. Deutschland 1848-1871. - Frankfurt, 1990, S. 287
  • Hans Fenske. Deutsche Verfassungsgeschichte. Vom Norddeutschen Bund bis heute. - Berlin, 1993, S. 13-16
  • Hans-Ulrich Wehler. Deutsche Gesellschaftsgeschichte. Dritter Band: Von der deutschen Doppelrevolution bis zum Beginn des ersten Weltkrieges. 1849-1914. - München, 1995, S. 303

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Reihstāgs&oldid=8185"