Atšķirības starp "Arhēgēts" versijām
No ''Vēsture''
m |
|||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Arhēgēts''' (sengr. ἀρχηγέτης, archēgetēs) - sākotnēji ar nozīmi "dibinātājs" jeb "iekārtotājs" šādi dēvēti dievi kā kulta iedibinātāji (piem., [[Apolons]]) un valdnieki kā jaunu [[Kolonija|koloniju]] dibinātāji. Vēlāk | + | '''Arhēgēts''' (sengr. ἀρχηγέτης, archēgetēs) - sākotnēji ar nozīmi "dibinātājs" jeb "iekārtotājs" šādi dēvēti dievi kā kulta iedibinātāji (piem., [[Apolons]]) un valdnieki kā jaunu [[Kolonija|koloniju]] dibinātāji. Vēlāk [[Sparta|Spartā]] augstākais karavadonis, neierobežots [[monarhs]] kara laikā. [[Historiogrāfija|Historiogrāfijā]] bieži dēvēts par "valdnieku". Vienlaicīgi bija 2 ''arhēgēti''. Tituls un statuss bija mantojami, taču ja indivīds nebija kompetents pildīt savus pienākumus, [[apela]] to atcēla un ievēlēja tā vietā citu. Ar laiku tas pārtapa no titula par vēlētu (uz 8 gadu termiņu) amatu). ''Arhēgēts'' piedalījās arī [[gerūsija]]s darbā. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 15. februāris, plkst. 19.24
Arhēgēts (sengr. ἀρχηγέτης, archēgetēs) - sākotnēji ar nozīmi "dibinātājs" jeb "iekārtotājs" šādi dēvēti dievi kā kulta iedibinātāji (piem., Apolons) un valdnieki kā jaunu koloniju dibinātāji. Vēlāk Spartā augstākais karavadonis, neierobežots monarhs kara laikā. Historiogrāfijā bieži dēvēts par "valdnieku". Vienlaicīgi bija 2 arhēgēti. Tituls un statuss bija mantojami, taču ja indivīds nebija kompetents pildīt savus pienākumus, apela to atcēla un ievēlēja tā vietā citu. Ar laiku tas pārtapa no titula par vēlētu (uz 8 gadu termiņu) amatu). Arhēgēts piedalījās arī gerūsijas darbā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 82. lpp.
- Печатнова Л.Г. Кризис спартанского полиса. - Санкт-Петербург, 1999
