Atšķirības starp "Karaļa kūrija" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 17. rindiņa: | 17. rindiņa: | ||
* [http://encyclopedia.farlex.com/Curia+Regis curia regis - Hutchinson encyclopedia] | * [http://encyclopedia.farlex.com/Curia+Regis curia regis - Hutchinson encyclopedia] | ||
* [http://www.medievalgenealogy.org.uk/guide/curiaregis.shtml Curia Regis Rolls & Assize Rolls for the reigns of Richard I and John: a handlist and finding aid by Peter Freeman] | * [http://www.medievalgenealogy.org.uk/guide/curiaregis.shtml Curia Regis Rolls & Assize Rolls for the reigns of Richard I and John: a handlist and finding aid by Peter Freeman] | ||
| + | * [http://encyclopedia.jrank.org/CRE_DAH/CURIA_REGIS_or_AULA_REGIS.html Curia regis or Aula regis - Online Encyclopedia] | ||
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | [[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 8. februāris, plkst. 07.47
Karaļa kūrija (vidusl.lat. Curia regis; angl King's court, fr. Conseil du roi) - atkarībā no konteksta: 1. Karaļa padome Anglijas karalistē, sastāvēja no karaļa favorītiem un tuvākajām uzticības personām - nenoteikts sastāvs, - valsts augstākā pārvaldes, tiesu un finanšu institūcija. Lemjot sevišķi svarīgus jautājumus skaits palielinājās, pieaicinot ietekmīgākos pērus, kuri nebija pastāvīgie kūrijas locekļi. 2. Karaļa vasaļu un Baznīcas augstāko hierarhu padome Francijas karalistē, dēvēta arī par "Lielo padomi".
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 88. lpp.
- Poole A.L. From Domesday Book to Magna Carta 1086-1216. - Oxford, 1955
- Stenton F. Anglo-Saxon England. - Oxford, 1971
- Пти-Дютайи Ш. Феодальная монархия во Франции и в Англии X-XIII веков. - СПб., 2001
