Atšķirības starp "Departaments" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| − | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 70. lpp. | + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 70., 90. lpp. |
[[Kategorija:Administratīvais iedalījums]] | [[Kategorija:Administratīvais iedalījums]] | ||
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | [[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2009. gada 14. februāris, plkst. 21.19
Departaments (fr. dèpartament) - atkarībā no konteksta: 1. Kopš 22.12.1789. lielākā administratīvi teritoriālā vienība Francijā. 2. Valsts pārvaldes vai tiesu varas institūcijas struktūrvienība vairākās valstīs (Francijā, Argentīnā u.c.). 3. Valsts iestādes nodaļa Krievijas impērijā XVIII-XX gs., arī patstāvīga centrālā pārvaldes iestāde (kr. департамент). Sākotnēji kolēģiju struktūrvienības kā arī vairākas pastāvīgas valsts institūcijas. Krievijas impērijas Senātā ietilpa 6 departamenti, kurus vadīja virsprokurori. 1802. gadā pēc ministriju izveidošanas visi valsts departamentitika iekļauti to sastāvā, bet 1811. gadā kļuva par ministriju pamatstruktūrvienību (no 1810. gada departamenti bija arī Valsts padomē). 3. Latvijas Republikas ministriju, Senāta, Tiesu palātas u.c. valsts institūciju struktūrvienība laikā no 1919. līdz 1940. gadam.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 70., 90. lpp.
