Atšķirības starp "Romanovu dinastija" versijām
(jauna lapa) |
(Nav atšķirību)
|
Versija, kas saglabāta 2008. gada 2. augusts, plkst. 06.25
Romanovu dinastija (Romanovi - Романовы) - valdnieku dinastija, kas valdījusi Krievijas caristē un Krievijas impērijā laikā no 1613. gada līdz 1917. gadam.
Sākotnēji bajāru dzimta (боярский род Захарьиных-Юрьевых-Романовых). Tās aizsākumi meklējami XIV gs., kad no Lietuvas Maskavs kņazistē ieradies kāds Glanda (kristīts par Joanu) Kobila (Гланда Кобыла, arī Гланда Камбила) kalpot lielkņazam Ivanam Kaļitam. Līdz XVI gs. sākumam dēvēti par Koškiniem, pēc tam par Zahariniem. Pateicoties Ivana IV (Rurikoviču dinastija) laulībām ar Anastasiju Romanovu (Захарьина-Юрьева, Анастасия Романовна), dzimta pietuvojās tronim, bet pēc t.s. juku laika 1613. gadā par caru ievēlēja Mihailu Romanovu, kurš līdz ar to kļuva par Romanovu dinastijas dibinātāju.
Protams, paši Romanovu dzimtas locekļi nelietoja nekādu uzvārdu mūsdienu izpratnē. Apzīmējums "Romanovi" ir tikai dinastijas apzīmējums (rietumu historiogrāfijā šo dinastiju Pēc Pētera III dēvē par Holšteinas-Gottorpas dinastiju: Haus Romanow-Holstein-Gottorp), savukārt vēstures literatūrā ar to tiek precizēts, kurai dinastijai piederīgs konkrētais monarhs (dinastijas apzīmējums nepieciešams, lai sastopot piemēram, īpašvārdu "Pēteris III", uzreiz būtu skaidrs - vai runa ir par Krievijas imperatoru Pēteri III, vai Moldāvijas gospodaru Pēteri III).
Romanovi Krievijas tronī
- Mihails (kr. Михаил Фёдорович Романов, 1596.-1645.), valdīja kā cars 1613.-1645.
- Aleksejs I (kr: Алексей Михайлович Романов, 1629.-1676.), valdīja kā cars 1645.-1676.
- Fjodors III (kr. Фёдор III Алексеевич Романов, 1661.-1682.), valdīja kā cars 1676.-1682.
- Sofija (kr. Софья Алексеевна Романова, 1657.-1704.), valdīja kā mazgadīgo Ivana V un Pētera I reģente 1682.-1689.
- Ivans V (kr. Иван V, Иоанн V Алексеевич Романов, 1666.-1696.), valdīja kā cars 1682.-1689.
- Pēteris I, saukts "Lielais" (kr. Пётр I Алексеевич Романов, Великий, 1672.-1725.), valdīja kā cars 1682.-1721, kā imperators valdīja 1721.-1725.
- Pēteris II (kr. Пётр II Алексеевич, 1715.-1730.), valdīja kā imperators 1727.-1730.
- Anna I (kr. Анна Иоанновна Романова, 1693.-1740.), valdīja kā imperatore 1730.-1740.
- Anna II (kr. Анна Леопольдовна, 1718.-1746.), Ivana V mazmeita, valdīja kā mazgadīgā Ivana VI reģente 1740.-1741.
- Ivans VI (kr. Иван VI, Иоанн VI Антонович, 1740.-1764.), valdīja kā imperators 1740.-1741.
- Elizabete (kr. Елизавета Петровна Романова, 1709.-1761.), valdīja kā imperatore 1741.-1761.
- Pēteris III (kr. Пётр III Фёдорович Романов, vāc. Karl Peter Ulrich, 1728.-1762.), valdīja kā imperators 1761.-1762.
- Pāvils I (kr. Павел I Петрович Романов, 1754.-1801.), valdīja kā imperators 1796.-1801.
- Aleksandrs I (kr. Александр I Павлович Романов, 1777.-1825.), valdīja kā imperators 1801.-1825.
- Nikolajs I (kr. Николай I Павлович Романов, 1796.-1855.), valdīja kā imperators 1825.-1855.
- Aleksandrs II (kr. Александр II Николаевич Романов, 1818.-1881.), valdīja kā imperators 1855.-1881.
- Aleksandrs III (kr. Александр III Александрович Романов, 1845.-1894.), valdīja kā imperators 1881.-1894.
- Nikolajs II (kr. Николай II Александрович Романов, 1868.-1918.), valdīja kā imperators 1894.-1917.