Atšķirības starp "Džordžs V, Lielbritānijas karalis" versijām
m |
m |
||
| 37. rindiņa: | 37. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 20.01.1936. | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 20.01.1936. | ||
|} | |} | ||
| − | '''Džordžs V''' (''George Frederick Ernest Albert, By the Grace of God, of the United Kingdom of Great Britain and Ireland and of the British Dominions beyond the Seas King, Defender of the Faith, Emperor of India'') - Jorkas [[hercogs]] (1892.-1920.), Kornvolas hercogs (1893.-1910.), [[Velsas princis]] (1901.-1910.), Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karalis (1910.-1927.), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes karalis (1927.-1931.), Apvienotās karalistes un britu aizjūras domīniju karalis (1931.-1936.), Indijas [[imperators]] (1910.-1936.). Tā kā nebija pretendents uz troni, ieguva militāro izglītību un dienēja jūras kara flotē. 1892. gadā pēc negaidītās vecākā brāļa nāves kļuva par otro pretendentu uz troni un, attiecīgi, Jorkas hercogu. 1893. gada jūlijā salaulājās ar Baden-Virtembergas princesi Viktoriju Mariju fon Teku (''Prinzessin Victoria Mary Augusta Louise Olga Pauline Claudine Agnes von Teck''), kura pirms tam bija saderināta ar nelaiķi vecāko brāli Albertu. 1901. gada 9. novembrī tika iecelts par [[Velsas princis|Velsas princi]]. Kļuvis par karali visai nelabvēlīgā situācijā: iekšpolitikā dominēja konflikts starp Parlamenta Kopienu palātu un Lordu palātu, kā arī sacelšanās draudi Īrijā, savukārt ārpolitikā brieda starptautisks konflikts, kas vēlāk izvērtās par [[Pirmais Pasaules karš|1. Pasaules karu]]. 1917. gada 17. jūlijā viņš lika pārdēvēt karaļnama apzīmējumu pēc karaliskās rezidences nosaukuma par Vindzoru dinastiju, kā arī atteicās no visiem vācu tituliem (lai nebūtu nekā kopīga ar Vācijas impēriju, kas bija Lielbritānijas pretiniece 1. Pasaules karā). Pēc kara visus spēkus veltīja iekšpolitikai: laikā no 1923. līdz 1929. gadam bija skārusi [[Lielā ekonomikas krīze]], streiku viļņi, kā arī iekšpolitiskā nestabilitāte (partiju pārtsāvniecības vienlīdzīgs samērs Parlamentā, biežas ministru kabinetu maiņas). Nozīmīgākais pavērsiens impērijas politikā bija 1931. gadā Džordža V vadībā pieņemtie "Vestminsteras statūti", izveidojot t.s. ''[[Britu nāciju sadraudzība|Vestminsteras statūtu sadraudzību]]''. | + | '''Džordžs V''' (''George Frederick Ernest Albert, By the Grace of God, of the United Kingdom of Great Britain and Ireland and of the British Dominions beyond the Seas King, Defender of the Faith, Emperor of India'') - Jorkas [[hercogs]] (1892.-1920.), Kornvolas hercogs (1893.-1910.), [[Velsas princis]] (1901.-1910.), Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karalis (1910.-1927.), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes karalis (1927.-1931.), Apvienotās karalistes un britu aizjūras domīniju karalis (1931.-1936.), Indijas [[imperators]] (1910.-1936.). Tā kā nebija pretendents uz troni, ieguva militāro izglītību un dienēja jūras kara flotē. 1892. gadā pēc negaidītās vecākā brāļa nāves kļuva par otro pretendentu uz troni un, attiecīgi, Jorkas hercogu. 1893. gada jūlijā salaulājās ar Baden-Virtembergas princesi Viktoriju Mariju fon Teku (''Prinzessin Victoria Mary Augusta Louise Olga Pauline Claudine Agnes von Teck''), kura pirms tam bija saderināta ar nelaiķi vecāko brāli Albertu. 1901. gada 9. novembrī tika iecelts par [[Velsas princis|Velsas princi]]. Kļuvis par karali visai nelabvēlīgā situācijā: iekšpolitikā dominēja konflikts starp [[Parlaments|Parlamenta]] ''Kopienu palātu'' un ''Lordu palātu'', kā arī sacelšanās draudi Īrijā, savukārt ārpolitikā brieda starptautisks konflikts, kas vēlāk izvērtās par [[Pirmais Pasaules karš|1. Pasaules karu]]. 1917. gada 17. jūlijā viņš lika pārdēvēt karaļnama apzīmējumu pēc karaliskās rezidences nosaukuma par Vindzoru dinastiju, kā arī atteicās no visiem vācu tituliem (lai nebūtu nekā kopīga ar Vācijas impēriju, kas bija Lielbritānijas pretiniece 1. Pasaules karā). Pēc kara visus spēkus veltīja iekšpolitikai: laikā no 1923. līdz 1929. gadam bija skārusi [[Lielā ekonomikas krīze]], streiku viļņi, kā arī iekšpolitiskā nestabilitāte (partiju pārtsāvniecības vienlīdzīgs samērs Parlamentā, biežas ministru kabinetu maiņas). Nozīmīgākais pavērsiens impērijas politikā bija 1931. gadā Džordža V vadībā pieņemtie "Vestminsteras statūti", izveidojot t.s. ''[[Britu nāciju sadraudzība|Vestminsteras statūtu sadraudzību]]''. |
{{Ksākums}} | {{Ksākums}} | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 24. februāris, plkst. 14.52
| |
| Valda | 06.05.1910.- 20.01.1936. |
| Kronēšana | 22.06.1911. |
| Sieva | Marija Viktorija fon Teka |
| Bērni |
|
| Karaliskais nams | Vindzoru dinastija |
| Tēvs | Edvards VII |
| Māte | Aleksandra af Glukburga |
| Dzimis | 03.06.1865. |
| Miris | 20.01.1936. |
Džordžs V (George Frederick Ernest Albert, By the Grace of God, of the United Kingdom of Great Britain and Ireland and of the British Dominions beyond the Seas King, Defender of the Faith, Emperor of India) - Jorkas hercogs (1892.-1920.), Kornvolas hercogs (1893.-1910.), Velsas princis (1901.-1910.), Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karalis (1910.-1927.), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes karalis (1927.-1931.), Apvienotās karalistes un britu aizjūras domīniju karalis (1931.-1936.), Indijas imperators (1910.-1936.). Tā kā nebija pretendents uz troni, ieguva militāro izglītību un dienēja jūras kara flotē. 1892. gadā pēc negaidītās vecākā brāļa nāves kļuva par otro pretendentu uz troni un, attiecīgi, Jorkas hercogu. 1893. gada jūlijā salaulājās ar Baden-Virtembergas princesi Viktoriju Mariju fon Teku (Prinzessin Victoria Mary Augusta Louise Olga Pauline Claudine Agnes von Teck), kura pirms tam bija saderināta ar nelaiķi vecāko brāli Albertu. 1901. gada 9. novembrī tika iecelts par Velsas princi. Kļuvis par karali visai nelabvēlīgā situācijā: iekšpolitikā dominēja konflikts starp Parlamenta Kopienu palātu un Lordu palātu, kā arī sacelšanās draudi Īrijā, savukārt ārpolitikā brieda starptautisks konflikts, kas vēlāk izvērtās par 1. Pasaules karu. 1917. gada 17. jūlijā viņš lika pārdēvēt karaļnama apzīmējumu pēc karaliskās rezidences nosaukuma par Vindzoru dinastiju, kā arī atteicās no visiem vācu tituliem (lai nebūtu nekā kopīga ar Vācijas impēriju, kas bija Lielbritānijas pretiniece 1. Pasaules karā). Pēc kara visus spēkus veltīja iekšpolitikai: laikā no 1923. līdz 1929. gadam bija skārusi Lielā ekonomikas krīze, streiku viļņi, kā arī iekšpolitiskā nestabilitāte (partiju pārtsāvniecības vienlīdzīgs samērs Parlamentā, biežas ministru kabinetu maiņas). Nozīmīgākais pavērsiens impērijas politikā bija 1931. gadā Džordža V vadībā pieņemtie "Vestminsteras statūti", izveidojot t.s. Vestminsteras statūtu sadraudzību.
| Priekštecis: Edvards VII |
Lielbritānijas karalis 1910.-1927. |
Pēctecis: Edvards VIII |
Literatūra
- Nicolson, Sir Harold. King George the Fifth: His Life and Reign. - Constable and Co: London, 1952
- Pope-Hennessy, James. Queen Mary. - George Allen and Unwin, Ltd.: London, 1959
- Rose Kenneth. King George V. - Weidenfeld and Nicolson: London, 1983 ISBN 0-297-78245-2.
- Sinclair David. Two Georges: The Making of the Modern Monarchy. - Hodder and Stoughton: London, 1988 ISBN 0-340-33240-9.
- Windsor Edward, HRH The Duke of. A King’s Story. - Cassell and Co: London, 1951
Resursi internetā par šo tēmu
- Who's Who: King George V in WWI
- George V of the United Kingdom - pictures in commons.wikimedia
- Beļajeva A. Britu nāciju sadraudzība Deivida Makintaira darbā „The Commonwealth”
