Atšķirības starp "Džordžs III, Lielbritānijas karalis" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
11. rindiņa: 11. rindiņa:
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''sieva'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''sieva'''
−
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Šarlote, karaliene konsorte<br />
+
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Šarlote, karaliene konsorte (1744.-1818.)
−
(Meklenburgas-Strelicas princese)
 
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''bērni'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''bērni'''
39. rindiņa: 38. rindiņa:
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''māte'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''māte'''
−
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Augusta
+
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Auguste
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''dzimis'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''dzimis'''
47. rindiņa: 46. rindiņa:
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 29.01.1820.
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 29.01.1820.
 
|}
 
|}
−
'''Džordžs III''' (angl. ''George William Frederick, By the Grace of God, of the United Kingdom of Great Britain and Ireland King, Defender of the Faith, King of Hannover, Duke of Brunswick''), [[Velsas princis]] (1751.-1760.), [[Edinburga]]s [[hercogs]] (1751.-1760.), [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas]] un [[Īrija]]s [[karalis]] (1760.-1800.), [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] karalis (1801.-1820.), [[Hanovere]]s [[elektors]] (1760.-1806.), Hanoveres karalis (1814.-1820.). Viņa valdīšanas laiks izcēlās iekšpolitikā ar Ziemeļamerikas koloniju neatkarības izcīnīšanu, karaļa konfliktiem ar [[vigi]]em, ārpolitikā - ar prestāvi Francijai. 1801. gadā oficiāli atteicās no Anglijas monarhu titula "Francijas karalis". 1811. gada 5. februārī Džordžu III atzina par psihiski slimu, līdz ar to tā vecāko dēlu iecēla par princi reģentu (''Prince Regent'') kā faktisko valsts vadītāju līdz karaļa nāvei 1820. gada 29. janvārī.
+
'''Džordžs III''' (angl. ''George William Frederick, By the Grace of God, of the United Kingdom of Great Britain and Ireland King, Defender of the Faith, King of Hannover, Duke of Brunswick''), [[Velsas princis]] (1751.-1760.), [[Edinburga]]s [[hercogs]] (1751.-1760.), [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas]] un [[Īrija]]s [[karalis]] (1760.-1800.), [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] karalis (1801.-1820.), [[Hanovere]]s [[elektors]] (1760.-1806.), Hanoveres karalis (1814.-1820.). Velsas prinča Frederika Luisa dēls, kļuva par Velsas princi 12 gadu vecumā, 1751. gadā pēc tēva nāves. Tronī kāpa pēc vectēva [[Džordžs II, Lielbritānijas karalis|Džordža II]] nāves 1760. gadā kā pirmais [[Hanoveres dinastija]]s [[monarhs]], kurš dzimis Britānijā. Valsts pārvaldē sliecās atbalstīt [[Toriji|torijus]], nostājoties pret [[vigi]]em, kā rezultātā karalis iesaistījās [[Parlaments|Parlamenta]] iekšējās cīņās. 1761. gadā apprecējās ar Meklenburgas-Strēlicas princesi Šarloti (''Prinzessin Sophie Charlotte zu Mecklenburg-Strelitz'') un šai laulībā piedzima 9 dēli un 6 meitas. Ārpolitikā Džordža III valdīšanas laiks izcēlās iekšpolitikā ar Ziemeļamerikas koloniju neatkarības izcīnīšanu un ar pretstāvi Francijai. 1801. gadā oficiāli atteicās no Anglijas monarhu titula "Francijas karalis". 1811. gada 5. februārī Džordžu III atzina par psihiski slimu, līdz ar to tā vecāko dēlu iecēla par princi reģentu (''Prince Regent'') kā faktisko valsts vadītāju līdz karaļa nāvei 1820. gada 29. janvārī.
  
 
{{Ksākums}}
 
{{Ksākums}}

Versija, kas saglabāta 2009. gada 24. februāris, plkst. 16.30

Džordžs III
George III.jpg
valda 25.10.1760.- 29.01.1820.
kronēšana 22.09.1761.
sieva Šarlote, karaliene konsorte (1744.-1818.)
bērni
  • Džordžs, Velsas princis (1762.-1830.)
  • Frederiks, Jorkas hercogs (1763.-1827.)
  • Viljams, Klarensas hercogs (1765.-1837.)
  • Šarlote (1766.-1828.)
  • Eduards, Kentas grāfs (1767.-1820.)
  • Augusta (1768.-1840.)
  • Elizabete (1770.-1840.)
  • Ernsts, Hanoveres karalis (1771.-1851.)
  • Augusts, Saseksas grāfs (1773.-1843.)
  • Ādolfs, Kembridžas grāfs (1774.-1850.)
  • Marija (1776.-1857.)
  • Sofija (1777.-1848.)
  • Oktavijs (1779.-1783.)
  • Alfrēds (1780.-1782.)
  • Amēlija (1783.-1810.)
karaliskais nams Hanoveres dinastija
tēvs Frederiks, Velsas princis
māte Auguste
dzimis 04.06.1738.
miris 29.01.1820.

Džordžs III (angl. George William Frederick, By the Grace of God, of the United Kingdom of Great Britain and Ireland King, Defender of the Faith, King of Hannover, Duke of Brunswick), Velsas princis (1751.-1760.), Edinburgas hercogs (1751.-1760.), Lielbritānijas un Īrijas karalis (1760.-1800.), Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karalis (1801.-1820.), Hanoveres elektors (1760.-1806.), Hanoveres karalis (1814.-1820.). Velsas prinča Frederika Luisa dēls, kļuva par Velsas princi 12 gadu vecumā, 1751. gadā pēc tēva nāves. Tronī kāpa pēc vectēva Džordža II nāves 1760. gadā kā pirmais Hanoveres dinastijas monarhs, kurš dzimis Britānijā. Valsts pārvaldē sliecās atbalstīt torijus, nostājoties pret vigiem, kā rezultātā karalis iesaistījās Parlamenta iekšējās cīņās. 1761. gadā apprecējās ar Meklenburgas-Strēlicas princesi Šarloti (Prinzessin Sophie Charlotte zu Mecklenburg-Strelitz) un šai laulībā piedzima 9 dēli un 6 meitas. Ārpolitikā Džordža III valdīšanas laiks izcēlās iekšpolitikā ar Ziemeļamerikas koloniju neatkarības izcīnīšanu un ar pretstāvi Francijai. 1801. gadā oficiāli atteicās no Anglijas monarhu titula "Francijas karalis". 1811. gada 5. februārī Džordžu III atzina par psihiski slimu, līdz ar to tā vecāko dēlu iecēla par princi reģentu (Prince Regent) kā faktisko valsts vadītāju līdz karaļa nāvei 1820. gada 29. janvārī.


Priekštecis:
Džordžs II 		Lielbritānijas karalis
1760.-1820. 		Pēctecis:
Džordžs IV


Literatūra

  • Derry, John W. The Regency Crisis and the Whigs. - Cambridge University Press, 1963
  • Brooke John. King George III - Constable, London, 1972, ISBN 0-09-456110-9
  • Butterfield, Herbert. George III and the Historians. - Collins, London, 1957
  • Cannon John, Griffiths Ralph. The Oxford Illustrated History of the British Monarchy. - Oxford University Press, Oxford, 1988, ISBN 0-19-822786-8
  • Caretta Vincent). George III and the Satirists from Hogarth to Byron. - The University of Georgia Press, Athens, Georgia, 1990, ISBN 0-8203-1146-4
  • Fraser Antonia. The Lives of the Kings and Queen of England. - Weidenfeld and Nicolson, London, 1975, ISBN 0-297-76911-1
  • Hibbert Christopher. George III: A Personal History. - Penguin Books, London, 1999, ISBN 0-140-25737-3
  • Pares Richard. King George III and the Politicians. - Oxford University Press, 1953
  • George III, Tyrant Or Constitutional Monarch? / Reitan, E. A. (editor) - D.C. Heath and Company, Boston, 1964
  • Röhl John C.G., Warren Martin, Hunt David. Purple Secret: Genes, "Madness" and the Royal Houses of Europe. - Bantam Press, London, 1998, ISBN 0-593-04148-8
  • Thomas Peter D.G. George III and the American Revolution. // History 70 (228): 16–31, 1985
  • Trevelyan George. George the Third and Charles Fox: The Concluding Part of the American Revolution. - Longmans, Green, New York, 1912
  • Watson J. Steven. The Reign of George III, 1760–1815. - Oxford University Press, London, 1960

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Džordžs_III,_Lielbritānijas_karalis&oldid=11958"