Atšķirības starp "Kurzemes literatūras un mākslas biedrība" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 25. februāris, plkst. 10.13

Kurzemes literatūras un mākslas biedrība (vāc. Die Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst; kr. Курляндское Общество любителей словесности и художеств) - sabiedriska organizācija Baltijas provincēs laikā no 1815. gada līdz 1939. gadam. Biedrības dibināšanas aktu 1815. gada 23. novembrī parakstīja astoņi biedrības dibinātāji: Heinrihs fon Ofenbergs (Offenberg), Ulrihs fon Šlipenbahs (Schlippenbach), grāfs Mihaels Plāters-Zībergs (Plater-Sieberg), Aleksandrs fon Mēdems (Medem), Frīdrihs fon Vetbergs (Wettberg), pēdējā Kurzemes hercoga Pētera Bīrona bijušais arhivārs un Kurzemes provinciālmuzeja dibinātājs Johans Frīdrihs fon Reke (Recke), Georgs fon Felkerzāms (Foelkersam) un Mītavas cildenās ģimnāzijas vēstures profesors Karls Vilhelms Krūze (Cruse.) Mērķis bija: „Biedrībai jākalpo par vienojošo posmu visiem tiem, kas vēlas būt lietas kursā par literatūras un mākslas sasniegumiem un paši kalpot šo sasniegumu kaldināšanai. Biedrība vēlas arī literatūras un mākslas draugiem Kurzemē atvieglot iepazīšanos ar mākslas darbiem, kas šajās jomās radīti ārzemēs, kā arī iepazīstināt ar sasniegumiem Krievijas impērijā. Visbeidzot, tā centīsies iepazīstināt sabiedrību ar ikdienai derīgiem izgudrojumiem un atklājumiem un cīnīsies pret kaitīgiem aizspriedumiem”. 1815. gada 2. decembrī to apstiprināja Liflandes, Estlandes un Kurlandes ģenerālgubernātors marķīzs Filips Pauluči (Paulucci). Nedaudz vēlāk sastādīja arī biedrības statūtus, kurus ģenerālgubernators apstiprināja 1816. gada 20. decembrī. 1817. gada 7. aprīlī notika biedrības dibināšanas sēde (pirmā kopsapulce sanāca 1817. gada 6. un 7. jūnijā Mītavas ģimnāzijas konferenču telpā), kurā uzņēma 127 biedrus no Baltijas provincēm, no Krievijas impērijas centrālajiem rajoniem un Vācijas. Jaunā biedrība bija veidota pēc Vācijas un Itālijas mazvalstiņu zinātnisko biedrību parauga, kas darbojās kāda monarha protektorātā (Krūze savā atklāšanas runā piesauca pat Londonas Royal Society). Par pirmo sekretāru tika ievēlēts profesors K.V. Krūze, bet visai drīz viņu nomainījaprofesors G.M. fon Paukers (Pauker). Biedrības darbu vadīja padome, kas sastāvēja no astoņiem cilvēkiem (divi no tiem ieņēma īpašus amatus: kolekciju pārzinis un pastāvīgais sekretārs). Pastāvīgais sekretārs veica visus naudas darījumus, kārtoja korespondenci un vienlaicīgi padomē un biedrības sēdēs pildīja arī prezidenta pienākumus, jo pirmos 50 gadus biedrībā speciāla prezidenta posteņa nebija; to nolēma izveidot tikai 1865. gada maijā. Prezidents uzņēmās padomes darba un sēžu vadību, kā arī biedrības pārstāvēšanu sabiedrībā, bet sekretāra uzdevums palika naudas lietu kārtošana un korespondence. Biedrības līdzekļus veidoja biedru naudas - pieci sudraba rubļi gadā, - un ziedojumi. Tās pamatkapitālu radīja hercogiene Doroteja, ziedojot 1000 sudraba rubļu. Biedrība centās piesaistīt sev iespējami plašu prominentu personu loku, ievēlot par biedriem gan zinātniekus, gan māksliniekus un rakstniekus, gan arī mācītājus un ierēdņus ar plašām intelektuālām interesēm, turklāt no visas Baltijas, arī no Rīgas, Tērbatas u.c. pilsētām. Pavisam biedrības sastāvā par biedriem vai goda biedriem bija ievēlēti (līdz 1915. g.) 1124 cilvēki, to skaitā tādas pasaules zinātnē pazīstamas personības, kā F. Gauss (matemātiķis), N. Karamzins (vēsturnieks), K. Bērs (biologs), V. Strūve (astronoms), T. Grothuss (ķīmiķis), J. Krūzenšterns (pasaules apceļotājs), J. Engelharts (Carskoje Selo liceja izveidotājs, Puškina audzinātājs), J. Grimms (valodnieks), G. Šveinfurts (Āfrikas pētnieks), F. Vīdemanis (valodnieks), K. Širrens (vēsturnieks), L. Rēza (Kēnigsbergas universitātes teoloģijas profesors, lietuvju kultūras pētnieks), A. Becenbergers (valodnieks), A. J. Šegrēns (Pēterburgas akadēmiķis), H. Roze (ķīmiķis, niobija atklājējs) utt. No vietējiem Baltijas zinātniekiem un kultūras darbiniekiem minami D. H. Grindelis, G. Merķelis, J. Broce, A. Hūpelis, K. G. Zontāgs, O. Hūns, K. Šīmanis, K. Vatsons, A. Bīlenšteins, K. Grēvings, G. Bergmanis, I. Brensons utt. Goda biedru skaitā bija hercogiene – atraitne Doroteja, marķīzs F. Pauluči, Saksijas–Veimāras lielhercogs Karls Frīdrihs, Pēterburgas ZA prezidents S. Uvarovs u.c. 1818. gada 6. augustā biedrība izveidoja "Kurzemes Provinces muzeju un priekšlasījumu klubu Ateneum" (Kurladischen Provinzial- Museum und Atheneum, mūsd. Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, un bibliotēku (pirmā novadpētniecības bibliotēka mūsdienu Latvijas teritorijā). Pamatdarbība bija regulāras ikmēneša sapulces, kurās tika apspriesti biedrības aktuālie jautājumi un nolasīti ziņojumi vai referāti par dažādām zinātniskām tēmām. Sēdes notika sākumā Mītavas ģimnāzijas telpās, pēc 1820. gada - pazīstamā grāmatizdevēja Petera Stefenhāgena namā, kur vienlaikus veidojās arī Kurzemes provinciālmuzejs. Gada kopsapulcēs sekretārs sniedza iepriekšējā gada darba atskaiti, informēja par kases stāvokli, jaunuzņemtajiem biedriem un goda biedriem, saņemtajiem dāvinājumiem utt. Neiztrūkstoši arī šajās gada kopsapulces sēdēs bija zinātniskie referāti (plašāki un tematiski nozīmīgāki nekā ikmēneša sanāksmēs). Sēžu protokoli, referātu un ziņojumu teksti tika publicēti atsevišķos krājumos (Jahresverhandlungen), ko var uzskatīt par historiogrāfijas aizsākumu mūsdienu Latvijas teritorijā. Sākoties 1. Pasaules karam saruka biedrības līdzekļi un biedru skaits. 1915. gada pirmajā pusē sapulces nedrīkstēja sasaukt, jo valdība bija aizliegusi publiskās sanāksmēs lietot vācu valodu (tās atsākās tikai pēc 1. oktobra). 8. decembra sēdē, pieminot biedrības 100 gadu jubileju, prezidents R. Herners (Hoerner) nolasīja plašu referātu - pārskatu par 100 gadu darbību. Pēdējā sapulce notika 1918. gada 18. decembrī - 21 dienu pirms LSPR armijas iebrukuma Jelgavā. Biedrības darbs atsākās tikai 1920. gadā. No pirmskara biedrības valdes dzīvs bija palicis tikai doktors R. Detlofs (Dettloff). 1921. gada 9. novembrī atkal varēja sasaukt biedru kopsapulci. Pakāpeniski atsākās kontakti ar ārzemju zinātniskajām biedrībām, tika lasīti zinātniski referāti, vēlāk tos arī publicēja. 1939. gadā gaidāmo politisko pārmaiņu ietekmē biedrību likvidēja, lielākā daļa biedru emigrēja uz Trešo reihu. Biedrības dokumentu arhīvs atrodas Latvijas Valsts vēstures arhīvā, 1508 lietās, kas grupētas divos aprakstos (5759. fonds).

Literatūra

• Stradiņš J. Kurzemes literatūras un mākslas biedrība kā Zinātņu akadēmijas aizsākums Latvijā. // Akadēmiskā dzīve Nr. 43 - Latvijas Universitāte, Rīga, 2006. ISBN 9789984802015
• Šķiņķe I. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība un latviešu valodas attīstības jautājums 19. gadsimta pirmajā pusē. // Latvijas Arhīvi. – 1996., Nr. 3., 4.

• Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst und Jahresbericht des Kurländischen Provinzialmuseums aus dem Jahre 1898. - Mitau, 1899
• Wilhelm Schlau. Die Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst und das Kurländische Provinzialmuseum zu Mitau. Baltische Hefte. Band 14. Hannover-Döhren, 1968
• Karl Otto Schlau. Mitau im 19. Jahrhundert. - Wedemark-Else, 1995
• Deutschbaltisches biographisches Lexikon 1710–1960. - Köln/Wien, 1970

Resursi internetā par šo tēmu

• Kurzemes literatūras un mākslas biedrībai 180. Izstādes katalogs. / Sast. Kvaskova V., Pētersone P. - Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Rīga, 1996. (.pdf)
• Stradiņs J. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība (1815-1939) – zinātņu akadēmijas aizsākums Latvijā (Referāts Latvijas ZA Rudens pilnsapulcē, 2005.g. 24. novembrī)
• Stradiņs J. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība (1815-1939). // Zinātnes Vēstnesis, 2005. gada 19. decembris: 21 (313)

• Курляндское Общество любителей словесности и художеств - Cправочник научных обществ в России