Atšķirības starp "Bonaventura Džovanni Fidanca" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Bonaventura Džovanni di Fidanza''' (''Bonaventure Giovanni di Fidanza'', 1221.-1274.) – teologs, filosofs, [[Baznīcas Tēvs]], [[Franciskāņu ordenis|franciskāņu ordeņa]] ģenerālis. Pāvests Gregors X iesvētīja Bonaventuru par [[Bīskaps|bīskapu]] un iecēla parļ Ostijas [[Kardināls|kardinālu]]. 1274. gadā Bonaventūra piedalījās vispārējā Baznīcas koncilā Lionā un mira disputu laikā vēl pirms koncila beigām. Tika svinīgi apbedīts, klātesot visiem augstākajiem Baznīcas hierarhiem.  Savās idejās sekoja [[Aurēlijs Augustīns|Sv. Augustīna]] idejām, atzina ontoloģisko Dieva esamības pierādījumu. Par izziņas augstāko pakāpi uzskatīja ekstātisku kontemplāciju, kurā cilvēks saplūst ar Dievu. Diskusijās par universālijām ieņēma [[Viduslaiku reālisms|reālisma]] pozīcijas. 1482. gadā [[Kanonizācija|kanonizēts]], 1587. gadā izsludināts par vienu Baznīcas Tēviem.
+
'''Bonaventura Džovanni di Fidanza''' (''Bonaventure Giovanni di Fidanza'', 1221.-1274.) – teologs, filosofs, [[Baznīcas Tēvs]], [[Franciskāņu ordenis|franciskāņu ordeņa]] ģenerālministrs. Pāvests Gregors X iesvētīja Bonaventuru par [[Bīskaps|bīskapu]] un iecēla parļ Ostijas [[Kardināls|kardinālu]]. 1274. gadā Bonaventūra piedalījās vispārējā Baznīcas koncilā Lionā un mira disputu laikā vēl pirms koncila beigām (16. jūlijā). Tika svinīgi apbedīts, klātesot visiem augstākajiem Baznīcas hierarhiem.  Savās idejās sekoja [[Aurēlijs Augustīns|Sv. Augustīna]] idejām, atzina ontoloģisko Dieva esamības pierādījumu. Par izziņas augstāko pakāpi uzskatīja ekstātisku kontemplāciju, kurā cilvēks saplūst ar Dievu. Diskusijās par universālijām ieņēma [[Viduslaiku reālisms|reālisma]] pozīcijas. 1482. gadā [[Kanonizācija|kanonizēts]], 1587. gadā izsludināts par vienu Baznīcas Tēviem.
 
   
 
   
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 19. marts, plkst. 10.05

Bonaventura Džovanni di Fidanza (Bonaventure Giovanni di Fidanza, 1221.-1274.) – teologs, filosofs, Baznīcas Tēvs, franciskāņu ordeņa ģenerālministrs. Pāvests Gregors X iesvētīja Bonaventuru par bīskapu un iecēla parļ Ostijas kardinālu. 1274. gadā Bonaventūra piedalījās vispārējā Baznīcas koncilā Lionā un mira disputu laikā vēl pirms koncila beigām (16. jūlijā). Tika svinīgi apbedīts, klātesot visiem augstākajiem Baznīcas hierarhiem. Savās idejās sekoja Sv. Augustīna idejām, atzina ontoloģisko Dieva esamības pierādījumu. Par izziņas augstāko pakāpi uzskatīja ekstātisku kontemplāciju, kurā cilvēks saplūst ar Dievu. Diskusijās par universālijām ieņēma reālisma pozīcijas. 1482. gadā kanonizēts, 1587. gadā izsludināts par vienu Baznīcas Tēviem.

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 53. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu