Atšķirības starp "Brentano Francis" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Literatūra)
21. rindiņa: 21. rindiņa:
  
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 54. lpp.
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 54. lpp.
 +
----
 +
* The School of Franz Brentano. by L. Albertazzi, M. Libardi, R. Poli (Editor) - Springer, 1996, 496 pages. ISBN 978-0792337669
 
----
 
----
 
* Брентано Ф. Избранные работы. - Москва, 1996.
 
* Брентано Ф. Избранные работы. - Москва, 1996.

Versija, kas saglabāta 2009. gada 20. marts, plkst. 09.46

Francis Brentan

Francis Brentano (Franz Brentano, 1838.-1917.) – filosofs. Dzimis 1838. gada 16. janvārī Marienbergā (Marienberg bei Boppard am Rhein), itāļu izcelsmes aristokrātu, katoļu intelektuāļu, rakstnieku Klemensa (Clemens Brentano) un Betinas (Bettina von Arnim) ģimenē. Brālis Luidži (Lujo Brentano) dienās kļuva par ievērojamu ekonomikas teorētiķi un reformatoru. Studējis filosofiju Minhenes, Vircburgas, Berlīnes un Minsteres universitātēs. Zinātņu doktora grādu ieguva Tībingenas (Tübingen) universitātē 1862. gadā ar disertāciju "Par esošā daudzveidīgo nozīmi atbilstoši Aristotelim" (Von der mannigfachen Bedeutung des Seienden nach Aristoteles). Tad studējis teoloģiju Minsteres seminārā, Iestājies dominikāņu klosterī Grācā (Graz), 1864. gada 6. augustā iesvētīts par priesteri, taču saprata, ka nevarēs visu sevi veltīt kalpošanai un atteicās no garīdznieka statusa. 1866. gadā habilitējies un kļuvis par privātdocentu Vircburgā (Würzburg), ievēlēts par profesoru, taču tajā pašā gadā aizgājis no darba augstskolā. Pēc sievastēva nāves pārcēlās uz dzīvi Todesko pili Vīnē (Palais Todesco in Wien). Kopš 1874, gada filosofijas ordinārprofesors Vīnes (Wien) universitātē, taču 1880. gadā atteicās no profesora amata un Austrijas pilsonības, lai varētu apprecēties, un turpināja lasīt lekcijas kā privātdocents. Apprecējās ar banķiera Ignata Lībena (Ignatz Lieben, 1809.–1877.) meitu Idu (Ida Lieben 1852.-1894.). 1895. gadā pēc sievas nāves pārcēlās uz dzīvi Florencē (it. Firenze). 1897. gadā apprecējies otru reizi ar Emīliju (Emilie Rueprecht). Pēc Itālijas iesaistīšanās 1. Pasaules karā 1915. gadā pārcēlās uz dzīvi Cīrihē (Zürich), Šveicē. Uz vecumdienām, pārcietis divas acu operācijas, praktiski kļuva akls. Miris 1917. gada 17. martā Cīrihē.

Izveidoja pats savu filosofisko koncepciju sistēmu: teisma un sholastikas papildinātu metafiziku. Brentano interešu galvenā sfēra bija psiholoģija. Pamatojoties uz empīrisko psiholoģiju, viņš izveidoja ideālistisku mācību par psihes fenomenu "intencionalitāti" (Intentionalität): objekts pastāv tikai kā subjekta "intencijas" (nodoma) priekšmets. Viņu uzskata par vienu no ideālistiskās vērtību teorijas un analītiskās psiholoģijas pamatlicējiem austriešu filosofijā. Brentano mācība ietekmēja Huserlu, Heidegeru u.c. Rietumeiropas filosofus. Galvenie darbi: "Psiholoģija no empīriskā viedokļa" (1874.), "Par tikumiskās izziņas izcelšanos" (1889.), "Filozofijas četras fāzes un tās pašreizējais stāvoklis" (1895.).

Zināmākie darbi:

  • Psychologie vom empirischen Standpunkt, Leipzig (1874).
  • Über die Gründe der Entmutigung auf philosophischem Gebiete, Wien (1874).
  • Was für ein Philosoph manchmal Epoche macht, Wien/Pest/Leipzig (1876).
  • Vom Ursprung sittlicher Erkenntnis, Leipzig (1889).
  • Das Genie, Leipzig (1892).
  • Das Schlechte als Gegenstand dichterischer Darstellung, Leipzig (1892)
  • Über die Zukunft der Philosophie, Wien (1893)
  • Meine letzten Wünsche für Österreich, in: Neue Freie Presse, 2./5./8. Dezember 1894.
  • Die vier Phasen der Philosophie und ihr augenblicklicher Stand, Stuttgart (1895).
  • Untersuchungen zur Sinnespsychologie, Leipzig (1907).
  • Aristoteles und seine Weltanschauung, Leipzig (1911).
  • Aristoteles’ Lehre vom Ursprung des menschlichen Geistes, Leipzig (1911).

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 54. lpp.

  • The School of Franz Brentano. by L. Albertazzi, M. Libardi, R. Poli (Editor) - Springer, 1996, 496 pages. ISBN 978-0792337669

  • Брентано Ф. Избранные работы. - Москва, 1996.
  • рентано Ф. О многозначности сущего по Аристотелю. // Богословие. Философия. Культурология. Вып. 4. - СП6, 1997

Resursi internetā par šo tēmu