Atšķirības starp "Astoņjoslu Ceļš" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Astoņjoslu Ceļš''' - t.s. [[Budisms|Budas mācības]] - ''darmas'' (sanskr. ''dharma'') - jeb [[Četras Patiesības|Četru Patiesību]] | + | '''Astoņjoslu Ceļš''' - t.s. [[Budisms|Budas mācības]] - ''darmas'' (sanskr. ''dharma'') - jeb [[Četras Patiesības|Četru Patiesību]] ceturtā summējošā patiesība kā atbrīvoties no vilšanu izraisītajām ciešanām dzīvē: |
| − | |||
* ''samjag-drišti'' (pali - ''samma ditthi''), jeb pareizi, taisni uzskati; | * ''samjag-drišti'' (pali - ''samma ditthi''), jeb pareizi, taisni uzskati; | ||
* ''samjak-amkalpa'' (pali - ''samma sankappa''), jeb taisna doma, tīra izpratne; | * ''samjak-amkalpa'' (pali - ''samma sankappa''), jeb taisna doma, tīra izpratne; | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 20. marts, plkst. 12.45
Astoņjoslu Ceļš - t.s. Budas mācības - darmas (sanskr. dharma) - jeb Četru Patiesību ceturtā summējošā patiesība kā atbrīvoties no vilšanu izraisītajām ciešanām dzīvē:
- samjag-drišti (pali - samma ditthi), jeb pareizi, taisni uzskati;
- samjak-amkalpa (pali - samma sankappa), jeb taisna doma, tīra izpratne;
- samjag-vak (pali - samma vača), jeb taisna, tīra, patiesa valoda;
- samjak-karmanta (pali - samma ammanta), jeb taisna uzvedība, darbība;
- samjag-adživa (pali - samma adživa), jeb taisns dzīvesveids;
- amjag-vjāma (pali - samma vajama), jeb taisni centieni, piepūle;
- samjak-smriti (pali - samma sati), burtiski taisnas atmiņas, jeb uzmanība, prāta nomierināšana apcerē;
- samjak-samadhi (pali - samma samadhi), jeb taisna pašiedziļināšanās, apcere, koncentrēšanās.
Šīs dzīvesveida ceļa astoņas joslas tiek sadalītas trijās pakāpēs (divas joslas pirmajā un pa trim joslām abām pārejām): gudrības (pradžnja), tikumības (šila) un koncentrēšanās (samadhi). Visas šīs trīs pakāpes jārealizē vienlaicīgi. Protams, ja neizdodas ko no tā ievērot, nevajadzētu šaustīt sevi (un muļķīgas ir vēlāk radušās domas par elles ugunīm - dzīve sansaras ritenī pati par sevi ir elle). No kļūdām un nevarēšanas jāmācās, nevis strikti jāturas pie likuma burta, jo ļaudis tiecas uz morālo pilnību tieši tāpēc, ka tā šajā brīdī tiem nepiemīt.
