Atšķirības starp "Budisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
58. rindiņa: 58. rindiņa:
 
* [http://webspace.ship.edu/cgboer/buddhaintro.html An Introduction to Buddhism. - Shippensburg University]
 
* [http://webspace.ship.edu/cgboer/buddhaintro.html An Introduction to Buddhism. - Shippensburg University]
 
* [http://www.sacred-texts.com/bud/ Buddhist texts - The Internet Sacred Text Archive]
 
* [http://www.sacred-texts.com/bud/ Buddhist texts - The Internet Sacred Text Archive]
 +
* [http://www.tibet.com/Buddhism/index.html Tibetan Buddhism - tibet.com]
 
----
 
----
 
* [http://www.dmoz.org/World/Deutsch/Gesellschaft/Religion_und_Spiritualität/Buddhismus/ Links zum Thema Buddhismus im Open Directory Project]
 
* [http://www.dmoz.org/World/Deutsch/Gesellschaft/Religion_und_Spiritualität/Buddhismus/ Links zum Thema Buddhismus im Open Directory Project]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 23. marts, plkst. 09.24

Budisms (angl. Buddhism, vāc. Buddhismus, kr. Буддизм) - reliģisko un filosofisko uzskatu un postulātu kopums, radies Senajā Indijā VI gs.p.m.ē. Mūsdienās kā reliģija izplatīts vairumā dienvidaustrumu Āzijas valstu (Ķīnā, Japānā, Korejā, Vjetnamā, Laosā, Mjanmā, Nepālā u.c.) kā arī Krievijas Centrālāzijas un Austrumāzijas reģionos. Par mācības dibinātāju tiek uzskatīts kšatrijs Sidharta Gautama Šakjamuni (~563./566.-~473./476. - precīzi dzīves dati nav zināmi) jeb Buda, Kapitalavastu valdnieka Šudhodana dēls. Pamatideja ir, ka cilvēku vērtību sistēma noved pie tā, ka visa dzīve ir viena vienīga vilšanos un to izraisītu morālu ciešanu virkne, ko var pārvarēt, sevi ētiski pilnveidojot un "pareizi" rīkojoties. Par reliģiju to nevar dēvēt, jo Buda nav pieminējis nevienu faktoru, ko saista ar reliģiju vai mistiku (Buda nerunā ne par dvēseles, ne aizkapa dzīves eksistenci, pat uzsverot, ka jāiemācās dzīvot te un tagad, nevis prātuļot no kurienes un uz kurieni). Sākotnēji budismam nebija visai liela ietekme, jo tas, kaut arī atsaucās uz tradīciju, bija visai svešs brahmanisma pasaules skatījumam. Pierakstītā versijā Budas "lekcijas", kas līdz tam figurēja tikai mutvārdos, un to komentāri parādījās tikai m.ē. I gs. Ceilonā (Šrilanka) - t.s. "Pali kanons" ("Tipitaka" jeb "Trīs grozi"). Aptuveni m.e. III gs. valdnieka Ašokas laikā sākās budisma uzplaukums Senajā Indijā. Tika radīts milzums svēto rakstu un to komentāru. Budisms pieņēma arī reliģijas iezīmes, pārņemot no tradicionālā hinduisma idejas par dvēseli, tās nemirstību un pārdzimšanu pēc nāves (reinkarnāciju), karmas postulātu, kā arī dievišķojot gan pašu Budu, gan bodisatvas, izveidojot kosmogonijas ainu. Laicīgie atbalstītāji ar saviem ziedojumiem ļāva izveidot plašu klosteru tīklu, kuros koncentrējās tā laika zinātniskā doma. Mācības izklāsts tika piemērots ļaužu izpratnei (bet ļaudīm, kā zināms, nepieciešams ko pielūgt, kam veltīt lūgšanas). Tika radīta kosmogonija, krāšņs debesu būtņu panteons un briesmīga elle, kas gaida grēciniekus. Pašu Budu sāka uztvert nevis kā cilvēku, bet gan kā pārpasaulīga principa iemiesojumu, dievību. Otrā mācības spektra galā parādījās garīgi izsmalcinātai publikai domāti visai ezoteriski virzieni un filosofijas skolas. Viens no lielākajiem budisma reformatoriem bija Nagardžuna (II gs.), kurš sistematizēja visai izplūdušo pradžņaparamitas mācību, ieviesa kritisko metodi, kuru pareizi piemērojot varēja "izdzēst" visus uzskatus un viedokļus, jo tika pierādīta to bezjēdzība, liekot prātam atgriezties tam dabiskajā esības veidā, atbrīvoties no duālisma domāšanā. Jogačaras skola mācīja, ka visi filozofiskie paņēmieni ir tikai upaja - prasmīga līdzekļu izmantošana, - kas palīdz norādīt mācības piekritējam ceļu uz dziļāku izpratni, kura iegūstama tikai praksē. Tā ir t.s. "pārmainīšanās pašos pamatos" (ašrajaparavrti), kad cilvēks pēkšņi saskata, ka ārējie priekšmeti ir tikai viņa paša prāta projekcijas, viņš saprot, ka nav priekšmetu ko satvert, nav personas, kura varētu to izdarīt. M.e. VII gs. Indijā sākās budisma noriets. Taču tajā laikā budisms jau bija izgājis ārpus Indostānas pussalas robežām. Uz dienvidaustrumiem izplatījās konservatīvais theravadas virziens - Ceilonā (kur XIX gs. gan tas bija izzudis, bet tagad mākslīgi atjaunots), Birmā (Mjanmā), Taizemē, Laosā, Vjetnamā, Kambodžā. Virzienā uz ziemeļiem izplatījās mahajanas budisms - caur Afganistānu nonāca Turkestānā, Mongolijā, Ķīnā, Korejā, Japānā. Ap XI-XII gs. budisms beidzot nostiprinājās Tibetā, kur budisma skolotāji nāca mācīt gan no Indijas, gan no Ķīnas, līdz beidzot sākot dominēt theravādas skola ar lielu bon reliģijas piejaukumu, radot autonomu Tibetas budisma virzienu - lamaismu (5 sektas). Kā unikāls virziens Tibetā pastāv arī tantriskais budisms. Šajos gadsimtos Budas mācība bija sadalījusies trīs pamatvirzienos - mahajanas, theravādas jeb hinajanas un vadžrajanas - un t.s. "astoņpadsmit skolās" (to skaits īstenībā bija daudz lielāks). Katrā reģionā un kultūrā Budas sniegtā pamatkoncepcija - "četras patiesības", - transformējusies un piemērojusies vietējām reģionālajām kultūras īpatnībām, kur mācības spektrs svārstās no askētiskas pašpsihoterapijas metodes (piem., dzen) līdz misticisma un animisma un maģijas elementu pārbagātai reliģiskai sistēmai (piem., Tibetas lamaisms). Hinajanas budisms tiek saukts par "Mazajiem ratiem", bet ortodoksais mahajanas (theravadas) budisms - "Lielajiem ratiem". Katrā šajā reģionā budisms elastīgi pieņēma specifisku vietējo nokrāsu, līdz ar to vērotājam no malas pat varētu likties, ka nav tāda vienota budisma, bet ir daudzi "reģionāli budismi". Līdz ar to pat grūti runāt par "budismu" kā ko vienotu kā, piemēram, par islamu vai kristietību, jo bieži vienīgais, kas šiem budisma virzieniem kopīgs, ir mīts par Budu kā pamatlicēju un 4 Budas definētās patiesības. Arī pašu apzīmējumu "budisms" ieviesa XIX gs. eiropiešu misionāri konstatējot, ka dažādo reģionu dažādajiem ticējumiem pamatā ir kāda senos laikos dzīvojuša Budas izteikumi. Vienojošais elements visiem budisma strāvojumiem ir t.s. Budas mācība - darma (sanskr. dharma) jeb "Četras Cildenās Patiesības". Galvenā problēma, ar ko sastopas neofīts, ir nevis informācijas trūkums, bet gan apjukums, ko rada lielā izvēle strāvojumos un literatūrā par budismu.

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 56. lpp.
  • Ivbulis V., Indiešu literatūra. - Rīga, 1985.
  • Kūle M., Kūlis R., Filosofija. - Rīga, 1998. 79.-87.lpp.
  • Mitoloģijas enciklopēdija. - I - Rīga, 1993. 43.- 57.lpp.
  • Snelings Džons, Budisms. - Rīga, 1999.
  • Davidson Ronald M. Indian Esoteric Buddhism: A Social History of the Tantric Movement. - Columbia University Press, New York, 2003; ISBN 0231126190
  • Gethin Rupert. Foundations of Buddhism. - Oxford University Press, 1998; ISBN 0-19-289223-1
  • Gombrich Richard F. Theravāda Buddhism: A Social History from Ancient Benares to Modern Colombo. - Routledge, London, 2002; ISBN 0-415-07585-8
  • Harvey Peter. An Introduction to Buddhism: Teachings, History and Practices. - Cambridge University Press, 1990; ISBN 0-52-131333-3
  • Encyclopedia of Buddhism. / Keown Damien and Charles S Prebish (eds.) - Routledge, London, 2004; ISBN 978-0-415-31414-5
  • Lamotte Étienne. Teaching of Vimalakirti. / trans. Sara Boin. - Pali Text Society, XCIII, London, 1976; ISBN 0710085400
  • Nattier Jan. A Few Good Men: The Bodhisattva Path according to The Inquiry of Ugra (Ugrapariprccha). - University of Hawai'i Press, 2003; ISBN 0-8248-2607-8
  • Holy Teaching of Vimalakirti: Mahayana Scripture. / transl. Thurman Robert A.F. - Pennsylvania State University Press, 1976; ISBN 0-271-00601-3
  • Williams Paul. Mahayana Buddhism: the doctrinal foundations. - Routledge, London, 1989
  • Buddhism: Critical Concepts in Religious Studies, 8 volumes / Williams, Paul (ed.) - Routledge, London & New York, 2005
  • Williams Paul with Anthony Tribe. Buddhist Thought. - Routledge, London, 2008; ISBN 0-415-20701-0
  • Bechert H. Der Buddhismus / Der indische Buddhismus und seine Verzweigungen. - Kohlhammer, Stuttgart, 2000; ISBN 3-17-015333-1
  • Bechert H., R. Gombrich. Der Buddhismus: Geschichte und Gegenwart. 2. Auflage. - Beck, München, 2002; ISBN 3-406-42138-5
  • Der Buddhismus. // GeoEpoche, Nr. 26, Mai 2007.
  • Conze E. Der Buddhismus: Wesen und Entwicklung. 10. Auflage. - Kohlhammer, Stuttgart 1995; ISBN 3-17-013505-8
  • Pfister H. Philosophische Einführung in den frühen Buddhismus. - Verlag Reith & Pfister, Bötzingen, 2004; ISBN 3-9805629-9-9
  • Schmidt-Glintzer H. Die Reden des Buddha. - C. H. Beck, München, 2005; ISBN 3-423-34242-0
  • Essler Wilhelm K., Mamat U., Die Philosophie des Buddhismus. 1. Auflage. // Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Dezember 2005. ISBN 3-534-17211-6
  • Nyanatiloka. Das Wort des Buddha. - Verlag Beyerlein & Steinschulte, Stammbach, 2000; ISBN 3-931095-08-8
  • Rahula W., Was der Buddha lehrt. 2. Auflage. - Origo-Verlag, Bern, 1982; ISBN 3-282-00038-3
  • Reichle V., Die Grundgedanken des Buddhismus. 11. Auflage. - Fischer, Frankfurt, 2003; ISBN 3-596-12146-9
  • Schmithausen L., Buddhismus und Glaubenskriege. / Glaubenskriege der Vergangenheit und Gegenwart. Referate, gehalten auf dem Symposium der Joachim-Jungius-Gesellschaft der Wissenschaften. Peter Herrmann (Hrsg.): - Vandenhoeck und Ruprecht, Göttingen, 1996; ISBN 3-525-86272-5
  • SchumannHans W., Handbuch Buddhismus: Die zentralen Lehren – Ursprung und Gegenwart. - Diederichs, München, 2000; ISBN 3-7205-2153-2
  • SchumannHans W., Der historische Buddha – Leben und Lehre des Gotama. - Diederichs, München, 2004; ISBN 3-89631-439-4
  • Szczesny G., Die eine Botschaft und die vielen Irrwege. - Königshausen und Neumann, Würzburg, 2004; ISBN 3-8260-2707-8
  • Zotz V., Geschichte der buddhistischen Philosophie. - Rowohlt, Reinbek bei Hamburg, 1996; ISBN 3-499-55537-9
  • Щербатский Ф.И. Избранные труды по буддизму. - Наука, Москва, 1998

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Budisms&oldid=14022"