Atšķirības starp "Buržuāziskā revolūcija" versijām

'''Buržuāziskā revolūcija''' - lielāko tiesu [[Marksisms|marksistiskajā]] [[Historiogrāfija|historiogrāfijā]] lietots termins, lai atšķirtu no t.s. ''[[Proletāriskā revolūcija|proletāriskajām]]'' jeb ''[[Sociālistiskā revolūcija|sociālistiskajām]]'' revolūcijām - sociālās [[revolūcija]]s tips, kuras galvenais "dzinējspēks" ir t.s. ''[[pilsonība]]'' jeb ''Trešā kārta'', bez plašu tautas masu piedalīšanās. Šādas revolūcijas mērķis ir atrisināt pretrunas starp ražošanas spēkiem un feodālo vai pusfeodālo ekonomisko un politisko iekārtu, bruņotā vai uz spēka balstītā reformu ceļā likvidējot valsts iekārtā pastāvošos šķēršļus [[Kapitālisms|kapitālisma]] netraucētai attīstībai. Tas, ka šādā revolūcijā varēja realizēt uz sociālo vienlīdzību vērstus antikapitālistiskus pasākumus, nemaina to "[[Buržuāzija|buržuāzisko]]" raksturu, jo tās neskāra buržuāziskās sabiedrības pamatu - ražošanas līdzekļu privātīpašumu. Atkarībā no laika, vietas un mērķiem, mainījās šo revolūciju raksturs, nosakot visai lielu ''buržuāzisko revolūciju'' formu daudzveidību. Marksistiskā historiogrāfija klasificēja tās "buržuāzijas virsslāņu" un "buržuāziski demokrātiskajās" revolūcijās. T.s. ''buržuāzijas virsslāņu'' revolūcija notiek buržuāzijas hegemonijas apstākļos drīzāk kā valsts apvērsums vai valsts varas īstenota iekārtas maiņa, kurā nepiedalās tautas masas. Tādas bija [[Slavenā revolūcija]] (1688.) [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]], [[Meidzi revolūcija]] (1867.-1868.) [[Japānas impērija|Japānas impērijā]], [[Jaunturku revolūcija]], kā arī virkne XIX-XX gs. revolūciju, kuru mērķis bija feodālisma institūtu likvidēšana un nacionālas valsts izveidošana.