Atšķirības starp "Gotharda privilēģija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Gotharda privilēģija''' (vidusl.lat. ''Privilegium Gothardinum'') - 1570. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Landtāgs|landtāgā]] sastādīts, vēlāk [[Hercogs|hercoga]] [[Gothards Ketlers|Gotharda]] kā arī hercogistes [[Senjors|senjora]] Polijas [[Karalis|karaļa]] un Lietuvas [[Kņazs|lielkņaza]] parakstīts akts, kurā daudzas [[Lēnis|lēņu]] muižas Kurzemē un Zemgalē pasludināja par to lietotāju muižnieku privātīpašumu. | + | '''Gotharda privilēģija''' (vidusl.lat. ''Privilegium Gothardinum'') - 1570. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Landtāgs|landtāgā]] sastādīts, vēlāk [[Hercogs|hercoga]] [[Gothards Ketlers|Gotharda]] kā arī hercogistes [[Senjors|senjora]] Polijas [[Karalis|karaļa]] un Lietuvas [[Kņazs|lielkņaza]] parakstīts akts, kurā daudzas [[Lēnis|lēņu]] muižas Kurzemē un Zemgalē pasludināja par to lietotāju muižnieku privātīpašumu. Muižniekus apveltīja ar tiesu varu pār to muižu [[dzimtcilvēki]]em (ar tiesībām pat piespriest nāvessodu - muižnieku muižu zemnieki nevarēja sūdzēties nevienā valsts tiesā), piešķīra muižniekiem tiesības pārvadāt preces un tirgoties bez nodokļu maksas, ierīkot krogus u.c. privilēģijas. |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | Muižniekus apveltīja ar tiesu varu pār to muižu [[dzimtcilvēki]]em (ar tiesībām pat piespriest nāvessodu - muižnieku muižu zemnieki nevarēja sūdzēties nevienā valsts tiesā), piešķīra muižniekiem tiesības pārvadāt preces un tirgoties bez nodokļu maksas, ierīkot krogus u.c. privilēģijas. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| − | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. | + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 16. lpp. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 27. marts, plkst. 06.40
Gotharda privilēģija (vidusl.lat. Privilegium Gothardinum) - 1570. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistes landtāgā sastādīts, vēlāk hercoga Gotharda kā arī hercogistes senjora Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza parakstīts akts, kurā daudzas lēņu muižas Kurzemē un Zemgalē pasludināja par to lietotāju muižnieku privātīpašumu. Muižniekus apveltīja ar tiesu varu pār to muižu dzimtcilvēkiem (ar tiesībām pat piespriest nāvessodu - muižnieku muižu zemnieki nevarēja sūdzēties nevienā valsts tiesā), piešķīra muižniekiem tiesības pārvadāt preces un tirgoties bez nodokļu maksas, ierīkot krogus u.c. privilēģijas.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 16. lpp.
