Atšķirības starp "Dzenbudisms" versijām
m |
m |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
* [[Soto budisms]] | * [[Soto budisms]] | ||
* [[Rindzai budisms]] | * [[Rindzai budisms]] | ||
| + | * [[Obaku budisms]] | ||
|} | |} | ||
| − | '''Dzen''' jeb '''dzenbudisms''' - viens no [[Budisms|budisma]] virzieniem, kura adepti uzskata, ka pasaules likumsakarību un lietu iekšējo būtību var atklāt tikai intuitīvi, piepešas, spontānas apskaidrības (jap. ''satori'') ceļā, tāpēc vārdi, jēdzieni un loģika nav piemērojami. Idejas pamatā ir doma, ka katrs cilvēks jau ir dzimis apskaidrots, taču dzīves laikā apaudzis ar sabiedrības uzspiestām normām, konvencijām un definīcijām - to visu atmetot, var "atbrīvot sevī bērnu" (taču bez meditācijas un skolotāja pastāv risks radīt jaunu masku, atbilstoši savai sapratnei, kādam jābūt šim "brīvajam bērnam", t.i. ieslīgstot vēl dziļāk vilšanos pilnajā sansaras ratā). | + | '''Dzen''' jeb '''dzenbudisms''' - viens no [[Budisms|budisma]] virzieniem, kura adepti uzskata, ka pasaules likumsakarību un lietu iekšējo būtību (savu "patieso es") var atklāt tikai intuitīvi, piepešas, spontānas apskaidrības (jap. ''satori'' - 悟る) ceļā, tāpēc vārdi, jēdzieni un loģika nav piemērojami. Idejas pamatā ir doma, ka katrs cilvēks jau ir dzimis apskaidrots, taču dzīves laikā apaudzis ar sabiedrības uzspiestām normām, konvencijām un definīcijām - to visu atmetot, var "atbrīvot sevī bērnu" (taču bez meditācijas un skolotāja pastāv risks radīt jaunu masku, atbilstoši savai sapratnei, kādam jābūt šim "brīvajam bērnam", t.i. ieslīgstot vēl dziļāk vilšanos pilnajā sansaras ratā). Termina izcelsme nāk no [[Sanskrits|sanskrita (ध्यान - ''dhyāna'', no ध्या - ''dhyā'' = "koncentrācija, meditācija"), kas ķīniešu valodā transformējās kā "čaņ" (禪), vejtnamiešu - kā ''thien'', korejiešu - kā ''sen'', bet japāņu valodā kā "dzen" (禅) (no kā arī radies nosaukums Rietumos: "dzenbudisms"; arī Rietumos lietotā ''dzenbudisma'' terminoloģija tradicionāli tiek ņemta no japāņu valodas). ''Dzenbudisms'' izveidojies Ķīnā VI gs. - t.s. '''čaņbudisms''' - kā indiešu racionālisma un abstraktās domāšanas apvienojums ar ķīniešu konkrētību un reālismu pasaules uztverē. Par pamatlicēju tradicionāli tiek uzskatīts Bodhidharma jeb Damo (jap. ''Daruma''), kurš 526. gadā ieradies ķīniešu zemēs no [[Senā Indija|Indijas]]. Izplatīts Korejā, Japānā un Indoķīnā. Īpašs uzsvērta šajā mācībā ir meditācijas (jap. ''dzadzen'' - 座禅) nozīme. Liela loma ir īpašām prātu vingrinošām un konvencionālo domāšanu lauzošām anekdotēm-mīklām (jap. 公案 ''koan'', no ķīn 公案, ''guņjaņ''), dialogiem (jap. ''mondo'' - 問答) kuru uzdevums ir ar jautājuma absurdumu likt [[Neofīts|neofītam]] atbrīvoties no tā prātu savažojušajiem mākslīgajiem priekštatiem, lai nonāktu pie primārās, nepastarpinātās pasaules uztveres un apskaidrības. Līdz ar to dzenbudisti uzlūko budisma Svētos Rakstus - sūtras, - tikai kā senāko skolotāju padomu pierakstus, nevis sakrālu dogmu. |
| + | |||
| + | |||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 16. maijs, plkst. 10.13
Dzen jeb dzenbudisms - viens no budisma virzieniem, kura adepti uzskata, ka pasaules likumsakarību un lietu iekšējo būtību (savu "patieso es") var atklāt tikai intuitīvi, piepešas, spontānas apskaidrības (jap. satori - 悟る) ceļā, tāpēc vārdi, jēdzieni un loģika nav piemērojami. Idejas pamatā ir doma, ka katrs cilvēks jau ir dzimis apskaidrots, taču dzīves laikā apaudzis ar sabiedrības uzspiestām normām, konvencijām un definīcijām - to visu atmetot, var "atbrīvot sevī bērnu" (taču bez meditācijas un skolotāja pastāv risks radīt jaunu masku, atbilstoši savai sapratnei, kādam jābūt šim "brīvajam bērnam", t.i. ieslīgstot vēl dziļāk vilšanos pilnajā sansaras ratā). Termina izcelsme nāk no [[Sanskrits|sanskrita (ध्यान - dhyāna, no ध्या - dhyā = "koncentrācija, meditācija"), kas ķīniešu valodā transformējās kā "čaņ" (禪), vejtnamiešu - kā thien, korejiešu - kā sen, bet japāņu valodā kā "dzen" (禅) (no kā arī radies nosaukums Rietumos: "dzenbudisms"; arī Rietumos lietotā dzenbudisma terminoloģija tradicionāli tiek ņemta no japāņu valodas). Dzenbudisms izveidojies Ķīnā VI gs. - t.s. čaņbudisms - kā indiešu racionālisma un abstraktās domāšanas apvienojums ar ķīniešu konkrētību un reālismu pasaules uztverē. Par pamatlicēju tradicionāli tiek uzskatīts Bodhidharma jeb Damo (jap. Daruma), kurš 526. gadā ieradies ķīniešu zemēs no Indijas. Izplatīts Korejā, Japānā un Indoķīnā. Īpašs uzsvērta šajā mācībā ir meditācijas (jap. dzadzen - 座禅) nozīme. Liela loma ir īpašām prātu vingrinošām un konvencionālo domāšanu lauzošām anekdotēm-mīklām (jap. 公案 koan, no ķīn 公案, guņjaņ), dialogiem (jap. mondo - 問答) kuru uzdevums ir ar jautājuma absurdumu likt neofītam atbrīvoties no tā prātu savažojušajiem mākslīgajiem priekštatiem, lai nonāktu pie primārās, nepastarpinātās pasaules uztveres un apskaidrības. Līdz ar to dzenbudisti uzlūko budisma Svētos Rakstus - sūtras, - tikai kā senāko skolotāju padomu pierakstus, nevis sakrālu dogmu.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 95. lpp.
- Fromms Ērihs. Psihoanalīze un dzenbudisms. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2002. 120 lpp. ISBN 9984226778
- Roberts Pirsigs. Dzenbudisms un motociklu tehniskās apkopes māksla. - Atēna: Rīga, 2005. 492 lpp. ISBN 9984340929
- Džeks Keruaks. Dharmas blandoņas. - AGB: Rīga, 2005.
