Atšķirības starp "Grāfs" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 20. maijs, plkst. 06.36

Grāfs (vāc. Graf, fr. comte, angl. count, kr. граф - no lat. comes, "pavadonis") – ieņemamais amats, vēlāk tituls Rietumeiropā. Amata apzīmējums radies IV gs. Senajā Romā (piem. comes sacrarum largitionum – galvenais mantzinis). Agrajos viduslaikos Franku valstī V-IX gs. grāfs bija viena no augstākajām karaļa galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un teritoriāli administratīvas vienības – grāfistes (comitatus, shire, county) jeb palatināta - pārvaldītājs, tiešais karaļa vasalis un pārstāvis ar tiesu varu. Franku karalis Šarls II Plikpauris savā 877. gada kapitulārijā juridiski noformulēja grāfa titula pārmantojamību un grāfu politisko patstāvību. Vēlāk amats teritorializējās un kļuva mantojams kopā ar grāfisti (palatinātu) kā lēņa tituls. Jaunajos laikos, grāfistēm zaudējot savu administratīvo funkciju, viens no augstākajiem muižniecības tituliem. Vēlajos viduslaikos grāfa tiesības kļuva par civiltiesiskās apgrozības priekšmetu (tās varēja dāvināt, pārdot, ieķīlāt u.tml.). Aristokrātijas sociālajā hierarhijā grāfi atradās pakāpi zemāk par hercogiem.

Skat. arī: markgrāfs

• Pfalcgrāfs (vāc. Pfalzgraf, angl. Count Palatine or Palsgrave, no „Pfalz“ - „palatināts“ + „grāfs“), franku karaļvalstī – karaliskais tiesnesis; Vācu nācijas Sv. Romas impērijā – palatināta grāfs (palatināta grāfiste no parastas grāfistes atšķiras ar papildus privilēģijām un autonomu jurisdikciju: te nedarbojās karalistes likumi un tiesneši, bet gan grāfistes jurisdikcija).
  • Palatīns jeb galma pfalcgrāfs (lat. Comites palatini caesarei, vāc. Hofpfalzgraf) - tāpat kā savu monētu kalšanas tiesības liecināja par statusu nobilitātes rangu hierarhijā, arī ģerboņu piešķiršanas tiesības kļuva tikai dažu augstāko aristokrātu prerogatīva. Sv. Romas impērijā aristokrātus, kam imperators bija piešķīris šādas tiesības, dēvēja par palatīniem jeb galma pfalcgrāfiem. „Lielajiem palatīniem“ (Sv. Romas impērijā 100 augstākās aristokrātijas dzimtas), bija tiesības piešķirt pat dižciltību, bet t.s. „mazajiem palatīniem“ bija privilēģija apstiprināt ģerboņus.
• Reihsgrāfs (vāc. Reichsgraf, angl. Count of the Empire) - Vācu nācijas Sv. Romas impērijas „valsts“ grāfs, kura suverens, senjors bija tikai pats imperators.
• Firstgrāfs (vāc. Gefürsteter Graf, angl. Princely Count) – vācu zemju tituls no „Reichsfürst + Graf“.
• Burggrāfs (vāc. Burggraf, angl. Burgrave, it. Burgravio) – imperatora, karaļa vai bīskapa iecelta amatpersona, pilsētas (castle, burgh) senjors. Savās zemēs iemiesoja augstāko administratīvo, tiesu un militāro varu. Ja konkrētā pilsēta bija tiešajā imperatora valdījumā, tad burggrāfs bija arī reihsgrāfs.
• Reingrāfs (vāc. Rheingraf, angl. Rhinegrave) - Reinas baseina labā krasta zemju grāfa tituls; arī mežgrāfs (vāc. Wildgraf, Waldgrafe, ang. Wildgrave, - no lat. comites silvestres) - Reinas-Hesenes (vāc. Rheinhessen) zemju Nēgavu (vāc. Nahegau) grāfu dzimtas atzara tituls. Dažkārt figurē apvienotais tituls "Wild- und Rheingrafen". Tituls vācu zemēs, parādās 1113. gadā, kad to pieņem Nahegau (Nahegau) grāfa Emiho VI dēls mežgrāfs Emiho VII (Emicho VII, (1103.–1135.).
• Raugrāfs (vāc. Raugraf, angl. Raugrave)
• Landgrāfs (lat. comes provincialis) viduslaiku vācu zemēs nosacīti suverens zemes kungs, pēc statusa pielīdzināms hercogam.
• Ērls - Anglijas karalistē grāfa statusa apzīmējums sākotnēji bija Earl (no skandināvu Jarl), taču vēlāk tituls tika piemērots vispārpieņemtajam kā Count).

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Rīga: Divergens, 2001., 14., 95. lpp.

• Conrad Schneider: Geschichte des Wild- und Rheingräflichen Hauses, Volkes und Landes auf dem Hundsrücken. 1854 (Nachdruck: Verlag Glaube und Heimat, Birkenfeld 1926)

Resursi internetā par šo tēmu

• Lielbritānijas grāfu dzimtu saraksts (en.wikipedia.org)