Atšķirības starp "Gubernators" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Gubernators''' (no lat. ''gubernator'' - "stūrmanis"; angl. ''governor'', vāc. ''Gouverneur'', fr. ''gouverneur'', kr. ''губернатор'') - augstākais centrālās varas pārstāvis [[Province|provincē]] ([[Guberņa|guberņā]]) vai [[Kolonija|kolonijā]].
+
'''Gubernators''' (no lat. ''gubernator'' - "stūrmanis"; angl. ''governor'', vāc. ''Gouverneur'', fr. ''gouverneur'', kr. ''губернатор'') - augstākais centrālās varas pārstāvis [[Province|provincē]] vai [[Kolonija|kolonijā]]. Amats izveidojās [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]] XIV-XV gs. Līdz XVII gs. sākumam gubernatoram bija ļoti liela vara kā [[Karalis|karaļa]] tiešajam pārstāvim savā pārvaldītajā teritorijā un amats bija mantojams. XVIII gs. tas pamazām kļuva par goda amatu. [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] gubernatora amatu iedibināja [[Pēteris I, Krievijas imperators|Pēteris I]] - gubernators bija augstākais civilpārvaldnieks [[Guberņa|guberņā]], bija policijas priekšnieks, kontrolēja visu guberņas civilās administrācijas iestāžu un amatpersonu darbību, izdeva iedzīvotājiem oligātus noteikumus.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 24. maijs, plkst. 18.04

Gubernators (no lat. gubernator - "stūrmanis"; angl. governor, vāc. Gouverneur, fr. gouverneur, kr. губернатор) - augstākais centrālās varas pārstāvis provincē vai kolonijā. Amats izveidojās Francijas karalistē XIV-XV gs. Līdz XVII gs. sākumam gubernatoram bija ļoti liela vara kā karaļa tiešajam pārstāvim savā pārvaldītajā teritorijā un amats bija mantojams. XVIII gs. tas pamazām kļuva par goda amatu. Krievijas impērijā gubernatora amatu iedibināja Pēteris I - gubernators bija augstākais civilpārvaldnieks guberņā, bija policijas priekšnieks, kontrolēja visu guberņas civilās administrācijas iestāžu un amatpersonu darbību, izdeva iedzīvotājiem oligātus noteikumus.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 97. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu