Atšķirības starp "Empedokls no Akragām" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Empedokls no Akragām''' (''Ἐμπεδοκλῆς ὁ Ακράγας, Empedokles ho Akragas''; ~483.-423. g.p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]]. Vācu un padomju historiogrāfijā dažkārt dēvēts par '''Empedoklu no Agrigentas'''.<ref>Agrigenta (lat. ''Agrigentum'') - Akragu latīniskais nosaukums pēc tam, kad tās 262. g.pm.ē. iekaroja [[Senā Roma|romieši]])</ref> Dzimis un darbojies sengrieķu [[Kolonija|kolonijā]] Akragās Sicīlijā (sengr. ''Ακράγας, Akragas''). Savā filosofiskajā poēmā "Par dabu" visu lietu daudzveidību reducē uz četriem pamatelementiem: zemi, ūdeni, gaisu un uguni. Elementu savienošanos un sadalīšanos skaidroja ar divu pretēju spēku - pievilkšanās un atgrūšanās ("draudzības" un "ienaida"), - mijiedarbību. Viena vai otra spēka dominēšana izskaidro dažādās stadijas Visuma attīstībā. Izvirzīja hipotēzi par dzīvo būtņu likumsakarīgu evolūciju visvairāk dzīvotspējīgo kombināciju dabiskās atlases rezultātā.
+
'''Empedokls no Akragām''' (''Ἐμπεδοκλῆς ὁ Ακράγας, Empedokles ho Akragas''; ~483.-423. g.p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]], politiķis, dzejnieks, ārsts, [[orators]] un [[priesteris]]. Dzimis laikā no 490. līdz 480. gadam p.m.ē. - precīzi dzimšanas dati nav zināmi. Arī ticamu biogrāfisko datu maz, vairāk leģendas. Miris 423. g.p.m.ē., pašnāvībā - ielecot Etnas vulkāna krāterī. Vācu un padomju historiogrāfijā dažkārt dēvēts par '''Empedoklu no Agrigentas'''.<ref>Agrigenta (lat. ''Agrigentum'') - Akragu latīniskais nosaukums pēc tam, kad tās 262. g.pm.ē. iekaroja [[Senā Roma|romieši]])</ref> Dzimis un darbojies sengrieķu [[Kolonija|kolonijā]] Akragās Sicīlijā (sengr. ''Ακράγας, Akragas''). Savā filosofiskajā poēmā "Par dabu" visu lietu daudzveidību reducē uz četriem pamatelementiem: zemi, ūdeni, gaisu un uguni. Elementu savienošanos un sadalīšanos skaidroja ar divu pretēju spēku - pievilkšanās un atgrūšanās ("draudzības" un "ienaida"), - mijiedarbību. Viena vai otra spēka dominēšana izskaidro dažādās stadijas Visuma attīstībā. Izvirzīja hipotēzi par dzīvo būtņu likumsakarīgu evolūciju visvairāk dzīvotspējīgo kombināciju dabiskās atlases rezultātā, minēja arī, ka gaismai ir konstants ātrums un vairākas citas jaunāko laiku zinātnei atbildstošas idejas, lielāko tiesu tās nenovedot līdz zinātniskas hipotēzes līmenim. Attīstīja jutekļu izziņas koncepciju, kas visai iespaidoja vēlāko laiku domātājus.
  
 
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
 
==== Atsauces un paskaidrojumi ====

Versija, kas saglabāta 2009. gada 27. maijs, plkst. 13.28

Empedokls no Akragām (Ἐμπεδοκλῆς ὁ Ακράγας, Empedokles ho Akragas; ~483.-423. g.p.m.ē.) - filosofs, politiķis, dzejnieks, ārsts, orators un priesteris. Dzimis laikā no 490. līdz 480. gadam p.m.ē. - precīzi dzimšanas dati nav zināmi. Arī ticamu biogrāfisko datu maz, vairāk leģendas. Miris 423. g.p.m.ē., pašnāvībā - ielecot Etnas vulkāna krāterī. Vācu un padomju historiogrāfijā dažkārt dēvēts par Empedoklu no Agrigentas.[1] Dzimis un darbojies sengrieķu kolonijā Akragās Sicīlijā (sengr. Ακράγας, Akragas). Savā filosofiskajā poēmā "Par dabu" visu lietu daudzveidību reducē uz četriem pamatelementiem: zemi, ūdeni, gaisu un uguni. Elementu savienošanos un sadalīšanos skaidroja ar divu pretēju spēku - pievilkšanās un atgrūšanās ("draudzības" un "ienaida"), - mijiedarbību. Viena vai otra spēka dominēšana izskaidro dažādās stadijas Visuma attīstībā. Izvirzīja hipotēzi par dzīvo būtņu likumsakarīgu evolūciju visvairāk dzīvotspējīgo kombināciju dabiskās atlases rezultātā, minēja arī, ka gaismai ir konstants ātrums un vairākas citas jaunāko laiku zinātnei atbildstošas idejas, lielāko tiesu tās nenovedot līdz zinātniskas hipotēzes līmenim. Attīstīja jutekļu izziņas koncepciju, kas visai iespaidoja vēlāko laiku domātājus.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Agrigenta (lat. Agrigentum) - Akragu latīniskais nosaukums pēc tam, kad tās 262. g.pm.ē. iekaroja romieši)

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 105. lpp.
  • Empedocles. The Extant Fragments. / Maureen Rosemary Wright ed. - New Haven, 1981, ISBN 0-300-02475-4
  • Peter Kingsley. Ancient Philosophy, Mystery, and Magic. Empedocles and Pythagorean Tradition. - Oxford University Press: Oxford, 1995, ISBN 0-19-814988-3
  • Inwood Brad. The Poem of Empedocles. - University of Toronto Press: Toronto, 2001, ISBN 0-8020-4820-X
  • Romain Rolland, Hans Leo Götzfried. Empedokles von Agrigent und das Zeitalter des Hasses. - Erlangen, 1947
  • Wright, M. R. Empedocles: The Extant Fragments (new ed.). - Bristol Classical Press: London, 1995, ISBN 1-85399-482-0
  • Empédocle. Les purifications. Un projet de paix universelle. / Bollack, Jean - Éditions du Seuil: Paris, 2003. Pp. 144

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Empedokls_no_Akragām&oldid=16548"