Atšķirības starp "Kārta" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (precīzāk noformulēju)
m (Resursi internetā par šo tēmu)
33. rindiņa: 33. rindiņa:
 
* [http://vdaucourt.free.fr/Mothisto/Sieyes2/Sieyes2.htm Auteur : Emmanuel Joseph Sieyčs, dit l'Abbé Sieyčs (3 mai 1748 - 20 juin 1836)]
 
* [http://vdaucourt.free.fr/Mothisto/Sieyes2/Sieyes2.htm Auteur : Emmanuel Joseph Sieyčs, dit l'Abbé Sieyčs (3 mai 1748 - 20 juin 1836)]
  
 
+
[[Kategorija:Sabiedrība]]
[[Kategorija:Valsts]]
 

Versija, kas saglabāta 2008. gada 24. augusts, plkst. 04.58

Sabiedrības pamatdalījums: klēriķis, bruņinieks un zemnieks

Kārta (lat. ordo jeb status, angl. estate, fr. èstat, kr. сословие, vāc. Stand jeb Ständeordnung) - sociālā grupa ar īpašu, tikai šai grupai piemītošu tiesisko, ekonomisko stāvokli un pienākumiem (funkcijām).

Komentāri

Senajos laikos izšķīra 2 iedzīvotāju pamatkārtas: brīvos un nebrīvos; dažviet pastāvēja arī starpkārta: pusbrīvie. Senajā Romā paralēli šim iedalījumam pakāpeniski ieviesās sabiedrības iedalījums pēc nodarbošanās. Franku valstī profesiju kārtas radās VIII-X gs. Vēlāk, XI-XII gs. Rietumeiropas sabiedrība noslāņojās 4 pamatkārtās: bruņniecība, garīdzniecība, namniecība un zemniecība, bet absolūtisma laikā kā papildus kārta - muižniecība. Centrāleiropā un Austrumeiropā šis kārtu iedalījums ieviesās XII-XIV gs.

Kārtām bija atšķirīgs mantiskais stāvoklis, statuss un pienākumi, t.i. noteiktas sociālās funkcijas (kulta, militārās, profesionālās utt.). Kārtas maiņa bija visai ierobežota. Piederība pie kārtas visbiežāk bija mantojama (izņemot garīdzniecību), taču iekļūt kādā kārtā varēja caur izglītību, saņemt kā balvu par nopelniem, nopirkt statusu. Ar laiku kārtas izolējās viena no otras, katrai pastāvēja savas kārtas tiesas un iekšējie likumi. Vēlajos viduslaikos piederība pie noteiktas kārtas tika noformēta dokumentāri.

Mainoties kārtu pildāmo funkciju nozīmīgumam sabiedrībā, mainījās arī katras kārtas statuss sociālajā hierarhijā.

Skaitliski palielinoties un nostiprinoties ekonomiski, namniecība jeb pilsonība uzsāka aktīvu darbību, lai celtu savu statusu un palielinātu privilēģijas uz citu kārtu rēķina, galu galā izraisot t.s. buržuāziskās revolūcijas, kuru rezultātā oficiāli definētais sabiedrības dalījums kārtās tika atcelts. Francijā tas notika pēc 1789. gada, bet pārējā Eiropā vairāk vai mazāk oficiāls dalījums kārtās saglabājās līdz 1. Pasaules karam.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001.. 5. lpp.

  • Palmer R.R. A History of the Modern World. - London, 1961, p 334
  • Jackson J. Spielvogel. Western Civilization. - West Publishing Co. Minneapolis, 1994
  • Michael P. Fitzsimmons. The Night the Old Regime Ended: August 4, 1789 and the French Revolution. - Pennsylvania State University Press, 2003. ISBN 0-271-02233-7

Resursi internetā par šo tēmu