Atšķirības starp "Fogts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Fogts''' (no lat. ''advocatus'' - "aizstāvis" > viduslat. ''vocatus'' > vāc. ''Vogt'') - paražu tiesību ceļā izveidots amats, amatpersona ar dažādu kompetenci un uzdevumiem, pamatā saistītiem ar tiesvedību,  Eiropā viduslaikos. Atkarībā no konteksta: '''1.''' [[Mūku bruņinieku ordeņi|Mūku bruņinieku ordeņa]] ierēdnis ar tiesu un administratīvo varu Ordeņa un bīskapijas novadā - [[Fogteja|fogtejā]] - kura pamatfunkcija bija tiesneša pienākumu veikšana, kā arī nodevu iekasēšana un, attiecīgi, zemnieku pārraudzīšana. XVI gs. [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] valdījumos bija 11 fogtejas. '''2.''' '''Zemes fogts''' (vāc. ''Landvogt, Landeshauptmann'') - novada pārvaldes vadītājs ar tiesu un administratīvo varu, tieši pakļauts zemes kungam, kura iecelts amatā un kura uzdevumā un pilnvarots darbojas. '''3.''' '''Pils fogts''' (vāc. ''Schlossvogt'') - zemāks ierēdnis, kurš pārraudzīja vienas [[pils]] saimniecību.  
+
'''Fogts''' (no lat. ''advocatus'' - "aizstāvis" > viduslat. ''vocatus'' > vāc. ''Vogt'') - paražu tiesību ceļā izveidots amats, amatpersona ar dažādu kompetenci un uzdevumiem, pamatā saistītiem ar tiesvedību,  Eiropā viduslaikos. Atkarībā no konteksta: '''1.''' Laicīgs ierēdnis ar tiesu, administratīvo un fiskālo varu [[Mūku bruņinieku ordeņi|Mūku bruņinieku ordeņa]] vai [[bīskapija]]s novadā - [[Fogteja|fogtejā]] - kura pamatfunkcija bija tiesneša pienākumu veikšana, kā arī nodevu iekasēšana un, attiecīgi, zemnieku pārraudzīšana. XVI gs. [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] valdījumos bija 11 fogtejas. '''2.''' '''Zemes fogts''' (vāc. ''Landvogt, Landeshauptmann'') - novada pārvaldes vadītājs ar tiesu un administratīvo varu, tieši pakļauts zemes kungam, kura iecelts amatā un kura uzdevumā un pilnvarots darbojas. '''3.''' '''Pils fogts''' (vāc. ''Schlossvogt'') - zemāks ierēdnis, kurš pārraudzīja vienas [[pils]] saimniecību.  
  
 
Skat. arī [[Pilsētas fogts]]
 
Skat. arī [[Pilsētas fogts]]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. jūnijs, plkst. 19.47

Fogts (no lat. advocatus - "aizstāvis" > viduslat. vocatus > vāc. Vogt) - paražu tiesību ceļā izveidots amats, amatpersona ar dažādu kompetenci un uzdevumiem, pamatā saistītiem ar tiesvedību, Eiropā viduslaikos. Atkarībā no konteksta: 1. Laicīgs ierēdnis ar tiesu, administratīvo un fiskālo varu Mūku bruņinieku ordeņa vai bīskapijas novadā - fogtejā - kura pamatfunkcija bija tiesneša pienākumu veikšana, kā arī nodevu iekasēšana un, attiecīgi, zemnieku pārraudzīšana. XVI gs. Livonijas ordeņa valdījumos bija 11 fogtejas. 2. Zemes fogts (vāc. Landvogt, Landeshauptmann) - novada pārvaldes vadītājs ar tiesu un administratīvo varu, tieši pakļauts zemes kungam, kura iecelts amatā un kura uzdevumā un pilnvarots darbojas. 3. Pils fogts (vāc. Schlossvogt) - zemāks ierēdnis, kurš pārraudzīja vienas pils saimniecību.

Skat. arī Pilsētas fogts

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 98. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu