Atšķirības starp "Fogts" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Fogts''' (no lat. ''advocatus'' - "aizstāvis" > viduslat. ''vocatus'' > vāc. ''Vögt'', fr. ''bailli'', pol. ''wójt'', kr. ''фогт'') - paražu tiesību ceļā izveidots amats, amatpersona ar dažādu kompetenci un uzdevumiem, pamatā saistītiem ar tiesvedību, Eiropā viduslaikos (pēc pienākumiem un statusa ļoti līdzīgs [[Bejī|bejī]]). Atkarībā no konteksta: '''1.''' Laicīgs ierēdnis ar tiesu, administratīvo un fiskālo varu [[Mūku bruņinieku ordeņi|mūku bruņinieku ordeņa]] vai [[bīskapija]]s (''Kirchenvögt'') novadā - [[Fogteja|fogtejā]] - kura pamatfunkcija bija tiesneša pienākumu veikšana, kā arī nodevu iekasēšana un, attiecīgi, zemnieku pārraudzīšana. XVI gs. [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] valdījumos bija 11 fogtejas. '''2.''' '''Zemes fogts''' (vāc. ''Landvögt, Landeshauptmann'') - novada pārvaldes vadītājs ar tiesu un administratīvo varu, tieši pakļauts zemes kungam, kura iecelts amatā un kura uzdevumā un pilnvarots darbojas. '''3.''' '''Pils fogts''' (vāc. ''Schlossvogt'') - zemāks ierēdnis, kurš pārraudzīja vienas [[pils]] saimniecību. | '''Fogts''' (no lat. ''advocatus'' - "aizstāvis" > viduslat. ''vocatus'' > vāc. ''Vögt'', fr. ''bailli'', pol. ''wójt'', kr. ''фогт'') - paražu tiesību ceļā izveidots amats, amatpersona ar dažādu kompetenci un uzdevumiem, pamatā saistītiem ar tiesvedību, Eiropā viduslaikos (pēc pienākumiem un statusa ļoti līdzīgs [[Bejī|bejī]]). Atkarībā no konteksta: '''1.''' Laicīgs ierēdnis ar tiesu, administratīvo un fiskālo varu [[Mūku bruņinieku ordeņi|mūku bruņinieku ordeņa]] vai [[bīskapija]]s (''Kirchenvögt'') novadā - [[Fogteja|fogtejā]] - kura pamatfunkcija bija tiesneša pienākumu veikšana, kā arī nodevu iekasēšana un, attiecīgi, zemnieku pārraudzīšana. XVI gs. [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] valdījumos bija 11 fogtejas. '''2.''' '''Zemes fogts''' (vāc. ''Landvögt, Landeshauptmann'') - novada pārvaldes vadītājs ar tiesu un administratīvo varu, tieši pakļauts zemes kungam, kura iecelts amatā un kura uzdevumā un pilnvarots darbojas. '''3.''' '''Pils fogts''' (vāc. ''Schlossvogt'') - zemāks ierēdnis, kurš pārraudzīja vienas [[pils]] saimniecību. | ||
| − | Skat. arī [[ | + | Skat. arī [[pilsētas fogts]], [[fogta tiesa]] |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. jūnijs, plkst. 05.38
Fogts (no lat. advocatus - "aizstāvis" > viduslat. vocatus > vāc. Vögt, fr. bailli, pol. wójt, kr. фогт) - paražu tiesību ceļā izveidots amats, amatpersona ar dažādu kompetenci un uzdevumiem, pamatā saistītiem ar tiesvedību, Eiropā viduslaikos (pēc pienākumiem un statusa ļoti līdzīgs bejī). Atkarībā no konteksta: 1. Laicīgs ierēdnis ar tiesu, administratīvo un fiskālo varu mūku bruņinieku ordeņa vai bīskapijas (Kirchenvögt) novadā - fogtejā - kura pamatfunkcija bija tiesneša pienākumu veikšana, kā arī nodevu iekasēšana un, attiecīgi, zemnieku pārraudzīšana. XVI gs. Livonijas ordeņa valdījumos bija 11 fogtejas. 2. Zemes fogts (vāc. Landvögt, Landeshauptmann) - novada pārvaldes vadītājs ar tiesu un administratīvo varu, tieši pakļauts zemes kungam, kura iecelts amatā un kura uzdevumā un pilnvarots darbojas. 3. Pils fogts (vāc. Schlossvogt) - zemāks ierēdnis, kurš pārraudzīja vienas pils saimniecību.
Skat. arī pilsētas fogts, fogta tiesa
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 98. lpp.
- Johannes Schneider, Das deutsche Vogteiwesen und sein Einfluß auf das mittelalterliche Latein. // Sitzungsberichte der Deutschen Akademie der Wissenschaften zu Berlin. Klasse für Sprachen, Literatur und Kunst. Jg. 1964, Nr. 1.
- Thomas Simon, Grundherrschaft und Vogtei. Eine Strukturanalyse spätmittelalterlicher und frühneuzeitlicher Herrschaftsbildung. - Frankfurt am Main, 1995
- rnold, Benjamin. Princes and Territories in Medieval Germany. - Cambridge University Press: Cambridge, 1991
Resursi internetā par šo tēmu
- Landvogt (Obervogt, Vogt) - Historisches Lexikon der Schweiz
- Hanns Hubert. Hofmann, Freibauern, Freidörfer, Schutz und Schirm im Fürstentum Ansbach. Studien zur Genesis der Staatlichkeit in Franken vom 15. bis 18. Jahrhundert. // Zeitschrift für bayerische Landesgeschichte. Jg. 23 (1960), S.195-327
