Atšķirības starp "Barklajs de Tolli Mihaels Andreass" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 29. jūnijs, plkst. 13.11

Mihaels Andreass Barklajs de Tolli (Barclay de Tolly, Michael Andreas, kr. Михаил Богданович Барклай де Толли; 1761.-1818.) - firsts (kņazs), Krievijas impērijas karavadonis, kara ministrs (1810.-1812.), ģenerālfeldmaršals (no 1814.), vadījis impērijas armiju karā ar Napoleonu I (līdz to nomainīja Mihails Kutuzovs), komandējis apvienotos Prūsijas-Krievijas spēkus 1813.-1814. gados (feldmaršala Švarcenberga Bohēmijas armijas sastāvā). Dzimis 1761. gada 24. decembrī savas dzimtas muižā Liellugažos (Luhde-Großhoff)^[1], Valkas apriņķī, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā. Barklaju dzimtas de Tolli atzars. Tēvs Veinhalds Gothards Barklajs de Tolli (Weinhold Gotthard Barclay de Tolly, 1734.-1781.), māte- Margarēta Elizabete, dzim. fon Smitena (Margaretha Elisabeth von Smitten, 1733.-1771.), vectēvs - Rīgas birģermeistars Vilhelms Barklajs de Tolli. 1760. gadā ģimene pārcēlusies uz dzīvi Pamušu muižā (liet. Pamūšis) Dienvidzemgalē, mūsdienu Lietuvas teritorijā. Agri kļuva bārenis un pārcēlās uz dzīvi Sanktpēterburgā pie mātesmāsas. Armijas dienestā iestājās jau pusaudža gados: 1776. gadā Pleskavas dragūnu pulkā. 1778. gadā paaugstināts par kornetu, 1786. gadā - par poručiku, pārcelts uz Finlandes jēgeru korpusu. 1787. gadā paaugstināts par leitnantu, 1788. gadā iecelts par ģenerāladjutantu un paaugstināts par kapteini. Piedalījās 1787.-1791. gadu krievu-turku karā. 1790. gadā pārcelts uz Somijas armiju, kuras sastāvā piedalījās 1788.-1790. gadu kampaņā pret Zviedrijas karalisti. Pēc kampaņas beigām pārcelts uz Sankt-Pēterburgas grenadieru pulku. 1794. piedalījās kampaņā pret poļu dumpiniekiem, apbalvots ar IV pakāpes Sv. Jura krustu. Paaugstināts pakāpē par apakšpulkvedi un pārcelts uz Estlandes jēgeru pulku par bataljona komandieri (1798. gadā paaugstināts par pulkvedi un iecelts par šī pulka komandieri). 1799. gadā paaugstināts par ģenerālmajoru. 1806.-1807. gados piedalījās kaŗā pret Napoleonu I kā divīzijas komandieris, Preisišeilavas kaujā (vāc. Schlacht bei Preußisch Eylau) smagi ievainots. Paaugstināts par ģenerālleitnantu. 1808. gadā piedalījās Somijas kampaņā. 1809. gadā paaugstināts par infantērijas ģenerāli (apejot virkni ģenerālleitnantu ar ilgāku stāžu, kas izsauca krievu virsnieku vidū lielu neapmierinātību ar "iznireli no Baltijas"). No 1809. līdz 1810. gadam Somijas lielkņazistes ģenerālgubernators. No 1810. gada 20. janvāra līdz 1812. gada septembrim impērijas kara ministrs. Iedibināja armijas militārā izlūkdienesta darbību starptautiskā līmenī - 1810. gada novembrī pēc Mihaela de Tolli rīkojuma tika organizēts militāri diplomātiskais dienests (ārējā izlūkošana) militāro aģentu veidā, kuri sāka darbu Krievijas impērijas sūtniecībās un misijās Rietumeiropā, Balkānos, Tuvējos un Vidējos Austrumos. 1812. martā Mihaels kļuva Krievijas I Rietumu armijas komandieri, pēc sakāves pie Smoļenskas uzņēmās arī arī Bagrationa II Rietumu armijas komandēšanu (līdz 29.08.1812.). Kaujā pie Borodinas komandēja Krievijas armijas centra un labā spārna kaŗaspēku. Feldmaršala Kutuzova intrigu rezultātā atstādināts no armijas un devās uz Vidzemi (galmā dēvēts par "nodevēju"). Pēc Kutuzova neveiksmēm Mihaelu atsauca atpakaļ dienestā 1813. gada 4. februārī uzdeva III Rietumu armijas komandēšanu, vēlāk V Krievijas-Prūsijas armijas komandēšanu. Decembrī viņu iecēla par grāfu. 1814. gadā Mihaela vadītā armija ieņēma Parīzi un viņam piešķīra ģenerālfeldmaršala dienesta pakāpi. 1815. gadā iecelts firsta (kņaza) kārtā. 1815.-1818. gados komandēja Krievijas impērijas I Rietumu armiju Polijā. Miris 1818. gada 13.(25.) maijā Šileičenē pie Insterburgas, Prūsijā, pa ceļam uz ārstniecības kurortu. 30. maijā viņa ķermenis tika atvests uz dzimto Rīgu, kur Sv. Jēkaba katedrālē notika bēru ceremonija. Mirstīgās atliekas balzamēja un 1832. gadā apbedīja Jegevestes muižā (mūsdienu Igaunija).

Apbalvojumi:

• Sv. Apustuļa Andreja ordenis (Орден Святого апостола Андрея Первозванного) 07.09.1813.
• pilns Sv. Jura krustu (Орден Святого Георгия) komplekts:
  • I pakāpes krusts (19.08.1813, Nr 11) par uzvaru pār frančiem pie Kulmas 18.08.1813.
  • II pakāpes krusts (21.10.1812, Nr 44) par uzvaru pār frančiem kaujā pie Borodinas 26.08.1812.
  • III pakāpes krusts (08.01.1807, Nr 139) par īpašu drosmi avangarda kaujā pret frančiem pie Pultuskas
  • IV pakāpes krusts (16.09.1794, Nr 547) par drosmi cīņā pret poļu dumpiniekiem Viļņas nocietinājumu ieņemšanā
• Zelta špaga ar briljantiem un lauriem (Золотое оружие «За храбрость») ar uzrakstu "par 1814. gada 20. janvāri"
• I pakāpes Sv. Vladimira ordenis (Орден Святого Владимира 1-й ст., 15.09.1811.), II pakāpe (07.03.1807.), IV pkāpe (07.12.1788.)
• Sv. Aleksandra Ņevska ordenis (Орден Святого Александра Невского, 09.09.1809), Sv. Aleksandra Ņevska ordenis ar briljantiem (09.05.1813.)
• I pakāpes Sv. Annas ordenis (Орден Святой Анны) 07.03.1807
• Zelta krusts par Očakuvas ieņemšanu (Золотой крест за взятие Очакова) 07.12.1788.
• Zelta krusts Par Prūsijas Eislavas kauju (Золотой крест за Прейсиш-Эйслау) 1807.
• Prūsijas Sarkanā ērgļa ordenis (Roter Adlerorden, 1807.)
• Prūsijas Melnā ērgļa ordenis (Schwarzer Adlerorden, 1813.)
• Austrijas Marijas Terēzes ordenis, komandora pakāpe (Österreichischer Militär-Maria-Theresien-Orden, 1813.)
• I pakāpes Zviedrijas Zobena Kara ordenis (Svärdsorden, 1814.)
• Francijas Sv. Luija ordenis, 1816.
• I pakāpes Francijas Goda leģiona ordenis (Légion d'honneur, 1815.)
• I pakāpes Anglijas Pirts ordenis (The Most Honourable Order of the Bath, 1815.)
• Anglijas špaga ar briljantiem, 1816.
• I pakāpes Nīderlanders Vilhelma Kara ordenis, 1815.
• I pakāpes Saksijas Sv. Heinriha Kara ordenis, (Militär-St. Heinrichs-Orden, 1815.)

Atsauces un paskaidrojumi

Resursi internetā par šo tēmu

• Bārklajs de Tolli - historia.lv
• Die Familie Barclay de Tolly. // Rigasche Biographien nebst einigen Familien-Nachrichten. Riga, 1881.