Atšķirības starp "Svētā savienība" versijām
m (→Komentāri) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Svētā savienība''' (kr. ''Священный союз'', fr. ''La Sainte-Alliance'', vāc. ''Heilige Allianz'') - Eiropas valstu pakts par starpvalstu attiecību pamatprincipiem - t.s. ''[[Vīnes sistēma|Vīnes sistēmu]], - alianses ietvaros, ko noslēdza uzvarētājvalstis [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] laikā, 1815. gada janvārī. | + | '''Svētā savienība''' (kr. ''Священный союз'', fr. ''La Sainte-Alliance'', vāc. ''Heilige Allianz'') - Eiropas valstu pakts par starpvalstu attiecību pamatprincipiem - t.s. ''[[Vīnes sistēma|Vīnes sistēmu]]'', - alianses ietvaros, ko noslēdza uzvarētājvalstis [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] laikā, 1815. gada janvārī. |
== Komentāri == | == Komentāri == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 28. augusts, plkst. 09.40
Svētā savienība (kr. Священный союз, fr. La Sainte-Alliance, vāc. Heilige Allianz) - Eiropas valstu pakts par starpvalstu attiecību pamatprincipiem - t.s. Vīnes sistēmu, - alianses ietvaros, ko noslēdza uzvarētājvalstis Vīnes kongresa laikā, 1815. gada janvārī.
Komentāri
Savienības idejas pieder Krievijas imperatoram Aleksandram I. Aleksandrs I. kurš savu misiju saskatīja pienākumā būt par „miera nesēju” visai cilvēcei. Lai šo uzdevumu izpildītu, Aleksandrs I apņēmās apvienot Eiropas valstu monarhus uz kristietības principu pamatiem, noformulējot t.s. „Svētās savienības” projektu. Ar to viņš iepazīstināja Austrijas imperatoru Franci I un Prūsijas karali Frīdrihu Vilhelmu III, kuri parakstīja šo projektu. Šādā veidā Krievija, Austrija un Prūsija sastādīja „Svētās savienības” kodolu.
Pēc sava satura „Svētās savienības” akts ir uzskatāms tikai kā reliģiski morāla deklarācija. Akta parakstītāji – monarhi, - solījās savā starpā ievērot kristīgās ticības pamatprasības, izturēties viens pret otru kā brāļi, bet savās attiecībās pret pavalstniekiem: kā tēvi pret dēliem. „Svētās savienības” akta beigās bija norādīts, ka arī citi valdnieki, kas piekrīt akta noteikumiem, var iestāties „Svētajā savienībā”. To arī izdarīja gandrīz visi Eiropas monarhi (izņemot Lielbritānijas karali un pāvestu).
Literatūra
- W. Näf. Zur Geschichte der Heiligen Allianz. - 1928
- Ghervas, Stella. Réinventer la tradition. Alexandre Stourdza et l'Europe de la Sainte-Alliance. - Paris, Honoré Champion, 2008. ISBN 978-2-7453-1669-1
- Bourquin M. Histoire de la Sainte-Alliance. - 1954.
