Lielā Armēnija: Atšķirības starp versijām

No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
jauns šķirklis
 
mNav labojuma kopsavilkuma
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Lielā Armēņija''' - senarmēņu valsts VI gs.p.m.ē.-387. g.p.m.ē. Izveidojās pēc [[Urartu valsts]] sabrukuma, sākotnēji kā [[Ahemenīdu valsts]] [[vasaļvalsts]], līdz IV-III gs.p.m.ē. pilnīgi suverēna, bet III-II gs.p.m.ē. mijā nonāca atkarībā no [[Seleikīdu valsts]]. Atkal pilnīgu suverenitāti atguva 189. g.p.m.ē., bet lielāko uzplaukumu sasniedza I gs.p.m.ē. Tigrana II valdīšanas laikā. 387. g. tika sadalīta starp [[Bizantijas impērija|Bizantiju]] un [[Sasanīdu Persija|Sasanīdu Persiju]].
'''Lielā Armēņija''' - senarmēņu valsts VI gs.p.m.ē.-387. g.p.m.ē. Izveidojās pēc [[Urartu valsts]] sabrukuma, sākotnēji kā [[Ahemenīdu valsts|Ahemenīdu]] [[vasaļvalsts]], līdz IV-III gs.p.m.ē. pilnīgi suverēna, bet III-II gs.p.m.ē. mijā nonāca atkarībā no [[Seleikīdu valsts]]. Atkal pilnīgu suverenitāti atguva 189. g.p.m.ē., bet lielāko uzplaukumu sasniedza I gs.p.m.ē. Tigrana II valdīšanas laikā. 387. g. tika sadalīta starp [[Bizantijas impērija|Bizantiju]] un [[Sasanīdu Persija|Sasanīdu Persiju]].


== Literatūra ==
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 22. septembris, plkst. 08.44

Lielā Armēņija - senarmēņu valsts VI gs.p.m.ē.-387. g.p.m.ē. Izveidojās pēc Urartu valsts sabrukuma, sākotnēji kā Ahemenīdu vasaļvalsts, līdz IV-III gs.p.m.ē. pilnīgi suverēna, bet III-II gs.p.m.ē. mijā nonāca atkarībā no Seleikīdu valsts. Atkal pilnīgu suverenitāti atguva 189. g.p.m.ē., bet lielāko uzplaukumu sasniedza I gs.p.m.ē. Tigrana II valdīšanas laikā. 387. g. tika sadalīta starp Bizantiju un Sasanīdu Persiju.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 50. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu