Atšķirības starp "Pfalca" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
18. rindiņa: 18. rindiņa:
 
|}
 
|}
  
'''Pfalca''' (''Pfalz'') jeb '''Reinas palatināts''' (''Rheinpfalz''; fr. ''Le Palatinat rhénan'') - vēsturisks reģions un [[palatināts]] vācu zemju dienvidrietumos Reinas baseinā. No X gs. [[Austrumfranku karaliste]]s Lotringas pfalcgrāfiste jeb palatināts (''Pfalzgraf von Lothringen''), XI gs. 80. gados Lotringas palatinātu pārdēvēja par Reinas pfalcu (''Pfalz bei Rhein''), bet no 1356. gada, kad Reinas [[pfalcgrāfs]] ([[palatīns]]) Ruprehts I saņēma Pfalcas [[Kūrfirsts|kūrfirsta]] titulu (Reinas pfalcgrāfu tituls vairs netika lietots) - kūrpalatināts (''Kurpfalz'') [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijā]]. Galvaspilsēta Heidelberga. [[Reformācija]]s laikā bija [[Kalvinisms|kalvinisma]] centrs. 1814.-1815. gados daļa bija pievienota [[Bavārija]]i, bet pārējā teritorija sadalīta starp [[Prūsija|Prūsiju]], [[bādene|Bādeni]] un [[Hesene-Darmštate|Heseni-Darmštati]]. Kopš 1946. gada ietilpst Vācijas administratīvi teritoriālajā zemē Reinzemē-Pfalcā (''Rheinland-Pfalz'' - robežojas ar Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Ziemeļreinas-Vesfālenes, Hesenes, Bādenes-Virtembergas un Zāras federālajām zemēm). Tur atrodas pazīstamākais vīna ceļš, Vācijas ''Weinstraße''.
+
'''Pfalca''' (''Pfalz'') jeb '''Reinas palatināts''' (''Rheinpfalz''; fr. ''Le Palatinat rhénan'') - vēsturisks reģions un [[palatināts]] vācu zemju dienvidrietumos Reinas baseinā. No X gs. [[Austrumfranku karaliste]]s Lotringas pfalcgrāfiste jeb palatināts (''Pfalzgraf von Lothringen''), XI gs. 80. gados Lotringas palatinātu pārdēvēja par Reinas pfalcu (''Pfalz bei Rhein''), bet no 1356. gada, kad Reinas [[pfalcgrāfs]] ([[palatīns]]) Ruprehts I saņēma Pfalcas [[Kūrfirsts|kūrfirsta]] titulu (Reinas pfalcgrāfu tituls vairs netika lietots) - kūrpalatināts (''Kurpfalz'') [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijā]]. Galvaspilsēta Heidelberga. [[Reformācija]]s laikā bija [[Kalvinisms|kalvinisma]] centrs. 1814.-1815. gados daļa bija pievienota [[Bavārija]]i, bet pārējā teritorija sadalīta starp [[Prūsija|Prūsiju]], [[bādene|Bādeni]] un [[Hesene-Darmštate|Heseni-Darmštati]]. Kopš 1946. gada ietilpst Vācijas administratīvi teritoriālajā zemē Reinzemē-Pfalcā (''Rheinland-Pfalz'' - robežojas ar Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Ziemeļreinas-Vesfālenes, Hesenes, Bādenes-Virtembergas un Zāras federālajām zemēm). Mūsdienās otrs lielākais Vācijas vīnkopības apgabals pec Reinhesenes (''Rheinhessen''), caur kuru iet vecais "vīna ceļš" (''Weinstraße'').
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. oktobris, plkst. 10.19

palatinatum Renensis
Rheinpfalz
Wappen Rheinpfalz.png
pastāv:
galvaspilsēta: Heidelberga
firsti:
Kurpfalz komplett.jpg

Pfalca (Pfalz) jeb Reinas palatināts (Rheinpfalz; fr. Le Palatinat rhénan) - vēsturisks reģions un palatināts vācu zemju dienvidrietumos Reinas baseinā. No X gs. Austrumfranku karalistes Lotringas pfalcgrāfiste jeb palatināts (Pfalzgraf von Lothringen), XI gs. 80. gados Lotringas palatinātu pārdēvēja par Reinas pfalcu (Pfalz bei Rhein), bet no 1356. gada, kad Reinas pfalcgrāfs (palatīns) Ruprehts I saņēma Pfalcas kūrfirsta titulu (Reinas pfalcgrāfu tituls vairs netika lietots) - kūrpalatināts (Kurpfalz) Sv. Romas impērijā. Galvaspilsēta Heidelberga. Reformācijas laikā bija kalvinisma centrs. 1814.-1815. gados daļa bija pievienota Bavārijai, bet pārējā teritorija sadalīta starp Prūsiju, Bādeni un Heseni-Darmštati. Kopš 1946. gada ietilpst Vācijas administratīvi teritoriālajā zemē Reinzemē-Pfalcā (Rheinland-Pfalz - robežojas ar Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Ziemeļreinas-Vesfālenes, Hesenes, Bādenes-Virtembergas un Zāras federālajām zemēm). Mūsdienās otrs lielākais Vācijas vīnkopības apgabals pec Reinhesenes (Rheinhessen), caur kuru iet vecais "vīna ceļš" (Weinstraße).

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 53. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu